matainā vēlpiene

Leontodon hispidus L.

Leontodon hispidus L. attēls

latviski: matainā vēlpiene

angliski: rough Hawkbit

vāciski: Steifhaariger Löwenzahn

zviedriski: sommarfibbla

igauniski: kare seanupp

lietuviski: vienagraižė snaudalė

krieviski: кульбаба щетинистая

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Leontodon hispidus L. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, vidējs (ga 15-40 cm) kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Lapas blīvā rozetē, lineāri lancetiskas (ga 7-20 cm, pl 0.6-2.5 cm), plūksnaini daivainas, malas zobojums neregulārs. Stublāji vairāki, stāvi, parasti vienkārši vai ar 1-2 zariem. Uz stublāja lapu nav vai ir sīka, vesela, lineāra un zvīņaina lapiņa. Augs klāts ar dakšveidīgiem matiņiem. Stublājs zem kurvīša mazliet platāks. Pumpurs pirms ziedēšanas nolīcis, ziedot kurvītis stāvs. Vīkallapas stāvas, vairākās rindās. Ziedošs kurvītis diezgan plats (pl ap 3 cm), visi mēlziedi dzelteni. Kausmatiņi 2 rindās: iekšējie plūksnaini un garāki nekā vienkāršie ārējie. Sēklenis gaišbrūns, spīdīgs. Zied jūnijā, jūlijā.

Izplatība:

Eiropā diezgan plaši (neiekļaujot galējos ziemeļu un dienvidu apvidus) izplatīta, mainīga izskata suga, kā ietvaros nodala pasugas.

Latvijā bieži sastopama suga (Donavas vēlpiene sastopama retāk).

Biotopi:

Abas sugas (Latvijā Donavas vēlpieni aplūko patstāvīgas sugas rangā) veido dažāda lieluma grupas pļavās, mežmalās un atmatās.

Īpašas norādes:

Matainā un Donavas vēlpiene savstarpēji ir ļoti līdzīgas (skatīt atšķirīgās pazīmes sugas apraksta daļā). No citām līdzīgām sugām (pelūdēm - Hypochoeris spp.) atšķiramas pēc bezlapaina ziedneša ar parasti 1 ziedu galā (nevis ziedi vairāki, nevis ziednesis (stublājs) zarojas). Pumpuri pirms izplaukšanas nolīkuši (nevis vienmēr visi stāvi).

Common (L. hispidus). Leontodon danubialis is somewhat rarer. Groups in meadows, at the forest edges and on fallow-lands.

Часто (L. hispidus). Кульбаба дунайская (L. danubialis) встречается реже. Оба вида произрастают группами на лугах и залежах, по лесным опушкам.

Līdzīgās sugas

  • Leontodon danubialis Jacq. (Donavas vēlpiene)

    Ļoti līdzīga ir Donavas vēlpiene (L. danubialis Jacq.); daudzi autori to aplūko kā vienu no matainās vēlpienes pasugām (L. hispidus ssp. danubialis (Jacq.) Simonk.). Atšķirīgās pazīmes ir: nezarots stublājs, vienmēr tikai ar 1 ziedu, stublājs zem kurvīša nav platāks, ziednesis kails vai skraji apmatots, pumpuri pirms ziedēšanas gan nolīkuši, gan stāvi, sēklenis sarkanbrūns.

Apskati citas sugas: