Apraksts:
Viengadīgs, vidēja lieluma (ga 15-60 cm) kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, ļoti zarains, zari tievi, lokveidīgi izliekti. Lapas pretējas, trīsdaļīgas vai piecdaļīgas, plānas, kāts tievs, katra no daļām labi nodalīta ar kātu. Plātnes apveids iegareni lancetisks (ga 4-12 cm, pl līdz 3 cm), mala zobaina, gals gari nosmailots. Mēlziedu nav, stobrziedi brūndzelteni, zaru galā blīvos un stāvos kurvīšos. Auglis - sēklenis - ar 2 atskabargainiem dzelkņiem. Sēkleņa virsma klāta ar gaišiem, stāviem sariņiem. Zied jūlijā, augustā.
Izplatība:
Ziemeļamerikas suga, kas ieviešas un izplatās Rietumeiropā. Latvijai ģeogrāfiski tuvākās un lielākās atradnes ir Baltijas jūras piekrastē Kēnigsbergas apgabalā (pēc statusa līdz XXI gs. sākumam). Pēdējā laikā ļoti plaši un masveidīgi ieviešas Eiropā līdz pat Urāliem.
Latvijā ļoti reta(*- sk. piezīmi zemāk) ievazāta (adventīva) suga, gandrīz tikai Liepājā. Atrasta arī Daugavpilī (līdz 2010.-tajiem gadiem). Pēc visjaunākajiem datiem paliek iespaids, ka šī suga ļoti sekmīgi ieviešas Daugavas ielejā (Viduslatvijā, upes krastos lejtecē). Iespējama arī citviet.
(*)Sugas statuss - sastopamība palielinās; lokāli tā vairs nav ļoti reta. Iespējams, Daugavas ieleja (krasts, paliene) kalpo kā pārvietošanās koridoris. Precizēta izplatības karte (uz 2022.g.) ZA Eiropā pievienota attēlu sadaļā.
Biotopi:
Dažāda lieluma grupas Liepājas dienvidu daļā dīķu malās. Daugavpilī un Viduslatvijā (Pļaviņas-Rīga) - pie Daugavas.
Īpašas norādes:
Ļoti līdzīgs bieži sastopamajam trejdaivu sunītim (B. tripartita), taču atšķirams pēc lapām: katra plātnes daļa labi nodalīta ar kātu (nevis lapas starainas, bez kāta vai kāts neizteikts). Atšķirīgi ir arī augļi: tie viscaur klāti ar stāviem, gaišiem sariņiem (nevis sariņi lejupvērsti, tikai uz augļa šķautnēm).
Very rare (by about 2010'ies). Casual. Groups of various size along ponds in SSW coastal and SE Latvia. More new localities along the Daugava river. The species is likely expanding in Latvia.
Редчайший (до 2010-ых). Заносной. Группы разной величины вдоль прудов в крайней южной-югозападной приморской части страны. Также в г.Даугавпилс у реки. Новые местонахождения в долине р.Даугава в центральной части страны. По-видимому, распространение в Латвии увеличивается.