Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, vidēja lieluma vai liels (ga 30-100 cm) kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, visā garumā aplapots, augšdaļā zaro. Lapas sēdošas, vienādplūksnaini dalītas (ga 7-20 cm, pl 3-8 cm), plūksnas lancetiskas vai lineāri lancetiskas, mala zāģzobaina, plūksnas gals smails. Stublāja apakšējās lapas ar kātu. Ziedu kurvīšu nedaudz, tie lieli (pl līdz 3.5 cm), vairogveidīgā skarā stublāja galotnē. Vīkallapas zaļas, vairākās rindās, apmale gaišbrūna. Mēlziedi (ga ap 1 cm) balti, atrodas kurvīša ārmalā. Centrā dzelteni divdzimumu stobrziedi. Kausmatiņu nav. Auglis - sīks (ga ap 0.15 cm) sēklenis. Zied no maija beigām līdz jūlijam.
Izplatība:
Mainīga izskata, Eiropas centrālajā, dienvidu, dienvidrietumu un dienvidaustrumu daļā sastopama suga, kā ietvaros nodala vairākas pasugas.
Latvijā ļoti rets augs. Konstatētajās atradnēs tas ir bēglis no stādījumiem. Retumis kultivē.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri konstatēti vecā parkā un gar dzelzceļu. Iespējama plašāka īslaicīga sastopamība savvaļā nezāļainās vietās, dārzu tuvumā un gar dzelzceļiem nekā kartē atzīmētajos punktos. Dabiskās izplatības apvidos Viduseiropā aug sausos, skrajos mežos, krūmājos un mežu laucēs.
Īpašas norādes:
Dekoratīvs augs. No citiem kurvjziežiem Latvijā viegli atšķirams pēc tā, ka izskatā apvieno parastajai pīpenei nosacīti līdzīgus ziedus ar biškrēsliņiem raksturīgu vienādplūksnaini dalītu lapu.
Ierakstīts Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā.
Very rare. Garden escape. Solitarily specimens in the old park and along railway.
Редчайший. Дичающий вид. Единичные экземпляры найдены в старом парке и вдоль железной дороги.
