Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, vidējs vai liels (ga 40-120 cm) kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, parasti vienkāršs, rievains, klāts ar mīkstiem tīmekļmatiņiem, bez dzeloņiem. Lapas uz stublāja pamīšus, virspuse zaļa, apakšpuse balti tūbaina, virzienā uz stublāja galotni lapas sīkākas. Piezemes lapas lielas (ga līdz 30 cm, pl līdz 10 cm), iegareni olveidīgas, plūksnainas. Stublāja lapas lancetiskas, sēdošas, pamats skaujošs. Lapas mala ar sīkiem, diezgan mīkstiem dzelonīšiem. Ziedu kurvīši lieli (ga 2-5 cm), parasti pa vienam stublāja (zaru) galā, stāvi. Vīkala lapas jumstiņveidīgas, galā iesārtas un mazliet atstāv. Visi ziedi ir purpursārti stobrziedi (ga 2-3 cm), vainaga stobriņš aptuveni apmales garumā. Sēklenis ap 0.4 cm garš. Ir plūksnaini kausmatiņi. Zied jūlijā un augustā.
Izplatība:
Plaši, bet nevienmērīgi Eirāzijā sastopama suga.
Latvijā nereti visā teritorijā.
Biotopi:
Nelielas grupas mēreni mitrās pļavās, krūmājos un mežmalās.
Īpašas norādes:
Nedaudz līdzīgs citiem dadžiem, usnēm (Cirsium spp.) un dzelkšņiem (Carduus spp.), tomēr viegli atšķirams pēc stublāja bez dzeloņiem un, īpaši, lapām ar zaļu plātnes virspusi un balti tūbainu apakšpusi (nevis apakšpuse bez tūbaina apmatojuma). Ziedu kurvītis stublāja galotnē viens, reti vairāk, stāvs (neveido vairāk vai mazāk blīvu ziedkopu, nav nokarens).
Not rare. Small groups in meadows, shrubs and at the forest edges.
Нередко. Небольшие группы на лугах, в кустарниках и на лесных опушках.
