Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, liels (ga 80-150 cm) kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, parasti zaļš, vēlā rudenī nedaudz iesārts, skraji apmatots un zaro. Veido pārziemojošus rozetveida dzinumus. Augam piemīt patīkama smarža. Aplapojums blīvs. Lapas (ga līdz 15 cm) uz stublāja un zariem pamīšus, sēdošas, divkārt vai trīskārt plūksnaini dalītas lineārās (retāk: šauri lancetiskās) plūksnās ar gludu malu. Lapu plūksnas ir acīm redzami slaidas un šauras. Lapas virspuse kaila, nereti spīdīga, apakšpuse gandrīz kaila vai skraji apmatota. Ziedu kurvīši sīki (pl 0.2-0.4 cm), tie irdenās skarās zaru galos. Latvijas klimatiskajos apstākļos zied reti un ļoti vēlu. Vīkallapas klātas ar matiņiem. Stobrziedi pelēcīgi brūni. Kausmatiņu nav. Auglis (sēklenis) Latvijas klimatiskajos apstākļos parasti nenogatavojas. Zied septembra beigās un oktobrī.
Daži autori uzskata, ka Latvijā sastopamais taksons vairāk atbilst Artemisia umbrosa (Besser) Pamp., kas arī ir dienvidaustrumu-austrumu Āzijas suga un morfoloģiski ir ļoti tuva Artemisia verlotiorum. Atšķirības ir ļoti mazas. A. verlotiorum raksturīga kaila, mazliet spīdīga lapas virspuse, reti jaunībā maz apmatota. Vīkallapas no kailām līdz mēreni apmatotām. Pie stublāja lapu pamata austiņas ar 1-3 plūksnu pāriem. Savukārt A. umbrosa raksturīga blāvāka, pelēkzaļa lapas virspuse, vismaz jaunībā skraji apmatota. Vīkallapas diezgan blīvi apmatotas. Pie stublāja lapu pamata austiņu nav vai tās ir mazas, ar 1-2 plūksnu pāriem.
Tomēr Latvijā (Daugavpilī, preču stacijas apkaimē un pie Mežciema) sastopamie eksemplāri šādā pazīmju interpretācijā vairāk atbilst A. verlotiorum vai arī ir konstatējamas dažādas pazīmju variācijas. Sugas lielo mainīgumu raksturo nevienprātība autoru vidū, Baltijā nodalot vairākus ļoti tuvus taksonus, kas tiek aplūkoti kā patstāvīgas sugas: A. verlotiorum auct. p.max.p. = A. dubia Wall. (syn. A. umbrosa); A. verlotiorum auct. p.min.p. = A. argyi H.Lév. et Vaniot, kas plašā nozīmē var tikt aplūkotas A. verlotiorum sastāvā.
Izplatība:
Dienvidaustrumu-austrumu Āzijas suga. Eiropā ievazāts (adventīvs) augs.
Latvijā ļoti rets adventīvs augs.
Biotopi:
Nelielas grupas gar dzelzceļiem. Lai gan augs Latvijā sēklas nenogatavina, tomēr dažviet (Daugavpilī) spēj veidot ilggadīgi noturīgas audzes.
Īpašas norādes:
Diezgan līdzīga bieži sastopamajai parastajai vībotnei (A. vulgaris). Atšķirama pēc patīkamas (nevis nepatīkamas) smaržas, veido pārziemojošus dzinumus ar lapu rozetēm (parastajai vībotnei tādu nav), plūksnas šaurākas, slaidākas un ar gludu malu (nevis salīdzinoši strupākas, ar attāli zobainu malu), augam vasarā parasti zaļa (nevis sarkanbrūna) stublāja nokrāsa.
Very rare. Casual. Groups along railways.
Редчайший. Заносной. Группы вдоль железных дорог.
