tīruma cietpiene

Crepis tectorum L.

Crepis tectorum L. attēls

latviski: tīruma cietpiene

angliski: narrow-leaved Hawk’s-beard

vāciski: Dach-Pippau

zviedriski: klofibbla

igauniski: liiv-koeratubakas

lietuviski: šelmeninė kreisvė

krieviski: скерда кровельная

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Crepis tectorum L. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Viengadīgs, mazs vai vidēji liels (ga 10-80 cm) kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Mainīga izskata augs. Stublājs stāvs, vienkāršs vai zarains, kails vai apmatots, pelēcīgi zaļš. Lapas lineāras (ga 3-15 cm, pl 0.5-3 cm), mala gluda vai zobaina, apakšējās lapas var būt plūksnaini šķeltas. Lapas uz stublāja sēdošas, ar sirdsveidīgu vai bultveidīgu pamatu, gals gari nosmailots. Raksturīga pazīme ir ierotījusies augšējo lapu mala. Ziedi daudzos, pasīkos kurvīšos (pl 1.2-2.3 cm) stublāja un zaru galā, paskrajā vairogveidīgā ziedkopā. Vīkala lapas lineāras vai lancetiskas, tūbainas līdz spilvainas, ārējās parasti ar tumšiem dziedzermatiņiem. Ziedi (mēlziedi) dzelteni (ga 0.8-1.2 cm). Kausmatiņi balti. Auglis - ribains sēklenis ar 10 ribiņām. Zied no maija līdz oktobrim.

Izplatība:

Eiropā (neiekļaujot rietumdaļu) un daudzviet Āzijā plaši sastopama suga, kas strauji izplatījusies lauksaimniecības dēļ. Mainīgs augs, kā ietvaros nodala vairākas pasugas.

Latvijā bieži visā teritorijā.

Biotopi:

Atsevišķi eksemplāri un dažāda lieluma grupas dārzos, tīrumos, sausās nezālienēs, atmatās, ceļu un dzelzceļu malās.

Īpašas norādes:

Līdzīga citām cietpienēm, nedaudz arī čemurainajai mauragai (Hieracium umbellatum). No citām cietpienēm atšķirama pēc augšējo lapu ierotītās malas (nevis mala plakana). No čemurainās mauragas, kam tāpat lapu mala mēdz būt ierotījusies, atšķirama pēc apmatota (nevis kaila) vīkala.

Common. Solitarily specimens and groups in gardens, fields, on fallow-lands, roadsides and in dry wasty places.

Часто. Единичные экземпляры и группы в огородах, на полях и залежах, по обочинам дорог и в сухих сорных местах.

Apskati citas sugas: