krāsu zeltlape

Serratula tinctoria L.

Serratula tinctoria L. attēls

latviski: krāsu zeltlape

angliski: Saw-wort

vāciski: Färber-Scharte

zviedru: ängsskära

igauņu: värvi-paskhein

lietuviešu: dažinė geltė

krievu: серпуха красильная

  • serratula-tinctoria-l
  • serratula-tinctoria-l-B

Izplatība kartē

Serratula tinctoria L. karte

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Serratula tinctoria L. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, liels (ga 40-120 cm) kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, ciets, parasti sarkanbrūns, rievains. Lapas pie pamata veselas vai maz plūksnainas, olveida (ga 7-15 cm, pl 2.5-6 cm), ar kātu. Uz stublāja lapas veselas vai šķeltas, lancetiskas (ga 4-7 cm, pl 0.8-1.5 cm), sēdošas, pamats skaujošs. Lapas mala zobaina. Ziedu kurvīši nelieli (ga 1-2 cm), stāvi, blīvā vairogveida ķekarā stublāja galotnē vai sānzaru galos. Vīkala lapas jumstiņveidīgi sedzas, vairākās rindās, violeti melnas, apmatotas. Ārējās vīkala lapas dzeloņsmailas. Vainaga stobriņa apmale violeti sārta. Auglis - iegarens sēklenis ar matkausu. Kausmatiņi dzeltenīgi, dažāda garuma. Zied jūlijā un augustā.

Izplatība:

Sastopama Eiropas lielākajā daļā, neiekļaujot ziemeļu un austrumu daļu. Nodala 2 pasugas.

Latvijā reti, sasniedz areāla ZA robežu. Galvenokārt Kurzemes dienviddaļā, ļoti reti DA Latvijā. Raksturīga suga augu sabiedrībās periodiski mitrās pļavās: Cl. Molinio-Arrhenatheretea, All. Molinion.

Biotopi:

Nelielas grupas mitrās pļavās, skrajmežos un krūmainās ganībās.

Īpašas norādes:

Krāsu augs. Līdzīga dzelzenēm (Centaurea spp.). Atšķirama pēc lapu un ziedu izskata, kā arī lapu plūksnojuma.

Ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 3.kategorijā.

Rare. Mostly in SW Latvia. Small groups in wet meadows and sparse woodlands.

Редко. Преимущественно юго-западная часть. Небольшие группы на мокрых лугах и в редколесьях.

Apskati citas sugas: