Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Viengadīgs vai divgadīgs, vidējs vai liels (ga 50-150 cm) kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, kails, augšdaļā zarains. Lapas uz stublāja pamīšus, veselas vai daivainas (ga 10-45 cm, pl 5-25 cm), blīvāk pie stublāja pamata. Lapas mala dzeloņaini zobaina, plātne zaļa, spīdīga, ar iegareniem, baltiem plankumiem gar dzīslām. Apakšējās lapas sēdošas, augšējās skaujošas. Ziedu kurvīši lieli (ga līdz 5 cm), pa vienam zaru un stublāja galā. Vīkala lapas vairākās rindās: ārējās un vidējās cietas, atliekušās un gari dzeloņsmailas. Iekšējās vīkala lapas stāvas, plēvjainas. Zieda kurvīti veido violeti sārti divdzimumu stobrziedi. Auglis - brūns, spīdīgs sēklenis ar tumšākiem plankumiem. Atskabargainie, baltie kausmatiņi garāki nekā sēklenis. Zied no jūlija līdz septembrim.
Izplatība:
Vidusjūras apvidus suga Dienvideiropā.
Latvijā rets ievazāts augs un dārzbēglis. Dažreiz kultivē apstādījumos.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri sausās nezālienēs un ceļmalās.
Īpašas norādes:
Dekoratīvs un ārstniecības augs.
Rare. Adventive and escape from cultivation. Solitarily specimens in dry wastes and on roadsides.
Редко. Заносной и дичающий вид. Единичные экземпляры в сухих сорных местах и по обочинам дорог.
