Apraksts:
Divgadīgs, neliels vai vidējs (ga 10-60 cm) kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, zarains, blīvi apmatots. Lapas kailas (tikai mala apmatota), lancetiskas (ga 3-8 cm, pl 0.5-1 cm), mala gluda, gals strups, uz stublāja pamīšus, sēdošas. Ziedkopa: pa vienam kurvītim garos ziednešos izplestā ķekarā stublāja un zaru galā. Kurvīši lieli (pl 1.5-2 cm). Mēlziedi (divdzimumu) divās rindās (iekšējā rindā dažreiz ir sievišķie mēlziedi), violeti sārti, manāmi garāki nekā stobrziedi. Vīkals klāts ar īsiem dziedzermatiņiem. Kurvīša centrā dzelteni sievišķie stobrziedi. Auglis - sīks (ga ap 0.2 cm) sēklenis. Zied jūlijā un augustā.
Izplatība:
Arktisko un kalnu reģionu suga polam tuvos apvidos. Bieži to nodala kā vienu no daudzajām asā jānīša (E. acris) pasugām.
Latvijā ļoti reta adventīva suga. Latvija atrodas tālu dienvidos no sugas vienlaidu izplatības apvidiem Skandināvijas kalnos.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri dažādās nezālienēs.
Īpašas norādes:
Līdzīgs asajam jānītim (E. acris). Tomēr diezgan viegli atšķirams pēc lielajiem ziedu kurvīšiem, izplestā ziedu ķekara un par stobrziediem manāmi garākiem, violeti sārtiem mēlziediem (nevis ziedneši īsi, nevis mēlziedi stobrziedu garumā vai tikai mazliet garāki, nevis mēlziedi gaiši violeti sārti vai pat gandrīz balti). Vīkala lapas klātas ar īsiem dziedzermatiņiem nevis ar gariem, vienkāršiem matiņiem (dažādo iespējamo variāciju dēļ šī nav droša atšķirības pazīme).
Very rare. Adventive. Solitarily specimens in wasty places.
Редчайший. Заносной. Единичные экземпляры в сорных местах.