Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, vidējs (ga 25-80 cm) kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Īstās mauragas grupas suga. Augam nekad nav ložņājošu vai stīgojošu dzinumu. Stublājs stāvs, parasti vienkāršs, zaro ziedkopā, apakšdaļā vairāk vai mazāk īsi apmatots un retumis iesārts pie pamata. No rozetes dažreiz atiet vairāki stublāji. Ir rozetes lapas un 1-2 stublāja lapas. Bieži stublāja lapa ir ļoti sīka. Lapas skraji īsi apmatotas vai gandrīz kailas. Rozetes lapas ar kātu, kas ir aptuveni puse no plātnes garuma, iegarenas vai šauri olveidīgas (ga 4-12 cm, pl 2-5 cm), rozetes lapu pamats nošķelts vai sirdsveida, rozetes lapas platākas nekā meža mauragai. Lapas mala attāli smaili zobaina, gals smails. Ziedu kurvīši čemurveidīgā ziedkopā stublāja un zaru galā. Kurvīšu nedaudz (ap 10, pl ap 2.5 cm). Vīkallapas vairākās rindās, klātas ar dziedzermatiņiem, bet bez vienkāršiem matiņiem. Mēlziedi dzelteni. Auglis - sēklenis ar matkausu - gluds (ga 0.3-0.5 cm). Zied no jūnija līdz oktobrim.
Izplatība:
Plaši Eiropā, neiekļaujot galējos austrumus un rietumus.
Latvijā nereti visā teritorijā.
Biotopi:
Skrajas grupas skujkoku mežos un krūmājos.
Īpašas norādes:
Ļoti līdzīga meža jeb parastajai mauragai (H. vulgatum). Atšķirama pēc nošķelta vai sirdsveida (nevis šauri ķīļveidīga) rozetes lapu pamata, platākām rozetes lapām, stublāja lapas 1 vai 2 (nevis 2-8), uz vīkallapām tikai dziedzermatiņi. Līdzīga dažām citām retākām īstās mauragas grupas (Hieracium) mauragām - skatīt sugu aprakstus pēc H. vulgatum teksta.
Not rare. Small groups in coniferous forests and shrubs.
Нередко. Небольшие группы в хвойных лесах и кустарниках.
