Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Viengadīgs, liels (ga 0.5-1.2 m) kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Parasti viss augs ir kails, gaiši zaļš. Stublājs stāvs, zarains, pie pamata nekad nav koksnains. Augs ar patīkamu smaržu un vairākkārt plūksnainām lapām (plūksnu platums ap 0.2 cm, augšējām lapām vēl šaurākas). Lapas (ga 3-6 cm) ar kātu, kāta pamats ausains. Vīkals strups, ārpusē zālains. Vīkallapas nevienādas (ārējās īsākas). Ziedu kurvīši ieapaļi (pl ap 0.2 cm), nokareni, ķekarveida ziedkopās augšējo lapu žāklēs un stublāja (zaru) galā. Stobrziedi zaļgandzelteni, kurvīša ārmalā sievišķie, vidū - divdzimumu. Auglis - sīks sēklenis. Zied jūlijā un augustā.
Izplatība:
Savvaļā sastopama Eiropas dienvidaustrumos un daudzviet Āzijā. Daudzviet Eiropā kultivē.
Latvijā ļoti reti, dārzbēglis.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri auglīgās nezālienēs un izgāztuvēs. Augtenē ilgi nesaglabājas, jo ir viengadīga un bieži nepagūst nogatavināt sēklas.
Īpašas norādes:
Pēc lapu sīkā plūksnojuma tā ir līdzīga citai ļoti retai ievazātai sugai - slotu vībotnei (A. scoparia) un biežajai lauka vībotnei (A. campestris). Ar lauka vībotni nav sajaucama, jo tās stublājs pie pamata nekad nav koksnains (lauka vībotne ir daudzgadīga). No slotu vībotnes atšķirama pēc zaļākas auga krāsas, parasti ir lielāka un masīvāka, smaržīga, lineārās lapu plūksnas salīdzinoši īsākas un strupākas (nevis acīm redzami slaidas - līdz 1.5 cm garas).
Very rare. Garden escape. Solitarily specimens in fertile wastes and on dust-heaps.
Очень редко. Дичает. Единичные экземпляры в плодородных сорных местах и на свалках.
