Divspārņu kārta (Diptera)

Kukaiņu klases viena no lielākajām kārtām. Pieder kukaiņi ar vienu - priekšspārnu - spārnu pāri. Dažām sugām spārni reducēti (pārsvarā, bet ne tikai, tās ir parazītiskās sugas). Dažāda lieluma kukaiņi - garums svārstās no milimetra daļām līdz 6 cm. Latvijas apstākļos parasti 2-15 mm. Krāsa dažāda, Latvijā pārsvarā dzeltenas, pelēkas, brūnas un melnas sugas. Košu un krāsainu sugu mūsu divspārņu faunā ir maz. Mute dūrēja-sūcēja vai laizītāja-sūcēja tipa. Galva dažāda lieluma, kustīga, dažādo sariņu novietojumam liela nozīme sistemātikā. Tāpat liela nozīme sistemātikā ir spārnu dzīslojumam - garendzīslām, šķērsdzīslām un starpdzīslu laukumiem. Raksturīgas parasti lielas fasetacis, redze laba. Arī lidojums vairumam sugu veikls. Ķermenis ļoti dažāds, no slaida līdz druknam. Arī kāju garums un masīvums dažāds. Taustekļi posmaini, īsi vai gari, posmu skaits no 3 līdz daudz.

Pieaugušie indivīdi pārtiek no nektāra, putekšņiem, augu sulām, asinīm, šķidriem ekskrementiem, ir arī plēsīgas sugas. Asinssūcējām sugām vairošanās (olu nobriešanas nepieciešamībai) asiņu sūkšana ir obligāta. Raksturīga attīstība ar pilnīgu pārvēršanos: ola-kāpurs-kūniņa-pieaudzis indivīds. Gadā 1-3 paaudzes, atkarībā no sugas. Ļoti strauji attīstošamies sugām (piemēram, augļumušām) - daudz paaudžu. Dēj gan olas, gan ir dzīvdzemdētājas (pēdējā gadījumā olas šķiļas jau mātītes vēderā). Kāpuri mīt dažādos substrātos un arī barības uzņemšanas veids ir ļoti daudzveidīgs; tajā skaitā ir plēsīgas sugas. Vairums divspārņu kāpuru tomēr grauž augus vai barojas ar organisko vielu sadalīšanās produktiem. Bieži kāpuriem nav galvas kapsulas, bet žokļi pārveidoti par dzelkņiem. Kāpuri ir bezkājaini.

Lielā skaita un masveidības dēļ nozīmīgas sugas vielu apritē, palīdzot sadalīt atmirušās organiskās vielas. Tāpat divspārņiem ir liela nozīme augu apputeksnēšanā. Masveidā sastopamās sugas ir nozīmīga barības bāze barošanās ķēdēs citiem dzīvniekiem; šī nozīme ir vienlīdz liela gan pieaugušajiem indivīdiem, gan kāpura stadijā dažādās vidēs. Piemēram, dažādu divspārņu ūdenī mītošie kāpuri ir zivju barība. Jāatzīmē, ka atsevišķās divspārņu dzimtās ir sugas (nereti pietiekami masveidā sastopamas), kas var izplatīt un pārnēsā slimības.

Divspārņus papildus iedala odveidīgajos (Nematocera) un mušveidīgajos (Brachycera). Dažreiz lieto arī latviskojumus, attiecīgi "gartaustekleņi" un "īstaustekleņi". Parasti šie taksoni tiek aplūkoti apakškārtas rangā. Šajā sugu enciklopēdijā, lai lietotājiem nesarežģītu ātru interesējošās informācijas meklēšanu, apakškārta sistemātiskajā divspārņu sarakstā nav ieviesta, lai gan teksta sākumā pie dzimtas ir norādīts, kurai - mušveidīgajiem vai odveidīgajiem - attiecīgā dzimta pieder.

Visā pasaulē dažādās klimata joslās sastopamas sugas. Nodala apmēram 165'000 sugu, lai gan pētnieku vairākums uzskata, ka tā ir tikai neliela daļa no faktiski sastopamajiem divspārņiem. Dažādi pētnieki iespējamo skaitu min robežās no 475'000 līdz pat vienam miljonam kukaiņu-divspārņu sugu.

Latvijā vismaz 4620 sugu (ap 3600 mušveidīgo un 1020 odveidīgo), lai gan arī šis skaitlis ir, acīmredzot, lielāks, jo vairākas divspārņu dzimtas ir ļoti nepilnīgi izpētītas un (vai) grūti pētāmas.