Sēņodu, sēņodiņu dzimta (Mycetophilidae)

Divspārņu kārtas odveidīgo dzimta, dažreiz agrākajā lietarūrā lietota ar latīnisko nosaukumu Fungivoridae. Sīki vai nelieli (parasti 2-13 mm gari) odi, kam raksturīgs: kuprveidīga muguras daļa, garas kājas, nereti ar dzelkšņiem, gari un plakani daudzposmu taustekļi. Acis galvas virspusē nesaskaras. Sugu un ģinšu nodalīšana sarežģīta, tā balstīta uz virkni tikai mikroskopā saskatāmu pazīmju, kā arī sīkām variācijām spārnu dzīslojumā. Dažām sugām piemīt spīdēšana - bioluminiscence. Kāpuri sastopami uz sēnēm - gan augļķermeņiem, gan hīfām; dažām sugām - arī uz ķērpjiem un sūnām. Šie kāpuri arī ir galvenie un masveidīgākie sēņu ražas bojātāji ("tārpainas sēnes"). Atsevišķas sēņu sugas, kuras satur kāpuriem indīgas vai tos atbaidošas ķīmiskas vielas, mūsu klimatā nemēdz būt sēņodiņu kāpuru sagrauztas. Virknei sugu ir cieša piesaiste konkrētām sēņu ģintīm vai dzimtām. Vismasveidīgāk sastopami mitrās, mežainās vietās, sevišķi rudens pusē līdz pat salnām. Pieaugušie indivīdi ziemo aiz koku mizas un līdzīgās vietās.

Pasaulē ap 4500 sugu, galvenokārt mežainos apvidos. Latvijā ap 310 sugas, lai gan šis skaitlis konsekventi tiek pārpublicēts no viena avota citā pēc ļoti seniem pētījumiem (1937.g. publikācijas). Iespējams, faktiskais sugu skaits pašreizējā taksonomiskajā izpratnē nepārsniedz 265 sugas.

Šīs dzimtas sugas

  • bērzlapju sēņodiņš Rhymosia simulatrix Lackschewitz

    Rhymosia simulatrix Lackschewitz attēls

    angliski: fungus gnat

    vāciski:

    zviedru:

    igauņu:

    lietuviešu:

    krievu: