Mežumušu dzimta (Lauxaniidae)

Divspārņu kārtas mušveidīgo dzimta. Sīkas vai nelielas (garums 2,5-7 mm) mušas. Ķermeņa pamatkrāsa visbiežāk dzeltenīga vai rūsgana, taču sastop arī melnas krāsas sugas. Spārni caurspīdīgi, diezgan bieži ar vienlaidus dzeltenīgu tonējumu (saglabājot caurspīdīgumu). Anālā spārna dzīsla nesasniedz spārna malu. Spārnu aizmugurējais bazālais un anālais laukums mazi. Uz galvas priekšpusē (pieres daļā) orbitālie sariņi tikai 1 vai 2 katrā pusē. Pēdas pēdējais posms nav palielināts. Krūtis ar gariem, sarainiem matiņiem. Īsi, saraini matiņi arī uz kājām. Mušas uzturas mežainos apvidos, kur dzīvo ēnainās un mitrās vietās. Kāpuri vairumā gadījumu pārtiek no atmirstošām organiskajām vielām, tos sastop dažādos pūstošos atkritumos, meža zemsedzē, pūstošā koksnē un līdzīgos substrātos.

Visā pasaulē sastopama liela mušveidīgo dzimta ar aptuveni 1895 sugām. Sugu vislielākā daudzveidība ir mitrajos tropos. Mērenā klimata joslā ziemeļu puslodē sastop tikai ap 10% visu sugu. Latvijā maz pētīta, sugu sarakstos iekļauj 22 sugas.

Šīs dzimtas sugas

  • mežumuša Calliopum aeneum (Fallén)

    Calliopum aeneum (Fallén) attēls

    angliski: acalypterate fly

    vāciski:

    zviedru: lövfluga

    igauņu:

    lietuviešu:

    krievu: