Gaļasmušu dzimta (Sarcophagidae)

Divspārņu kārtas mušveidīgo dzimta. Pēc izskata diezgan līdzīgas līķmušu dzimtai. Pieder vidēja lieluma vai lielas (garums 0,7-1,7(2,2) cm) mušas. Ķermenis pelēcīgs ar rūtaini raibu vēderu, līdz ar to mušas ir melni-pelēki-raibā vienmuļā krāsā. Retos gadījumos visbiežāk vēdera galā ir spilgtākas krāsas plankums. Dažām sugām uz galvas ir sudrabains punktējums. Viss ķermenis klāts ar stīviem, citiem sariņiem. Spārnu mediālās dzīslas (M1+2) izliekums gandrīz taisnā vai, biežāk, šaurā leņķī. Daudzas šīs dzimtas sugas ir sinantropas - tas ir, saistītas ar cilvēka apkaimi un saimniecību. Mušas sastopamas ļoti dažādos bitopos, tās novērojamas sēžam uz koku un krūmu lapotnes, dažādiem priekšmetiem, uz augu ziediem. Pieaugušās mušas pārtiek no dažādas izcelmes šķidrumiem. Mušas ir dzīvdzemdētājas - tās dēj jau tikko šķīlušos kāpurus. Kāpuri dzīvo fekālijās, dzīvnieku līķos vai parazitē dažādos kukaiņos un citos bezmugurkaulniekos. Dažu gaļasmušu sugu kāpuri ir plēsīgi. Atsevišķas sugas var pārnēsāt slimības.

Pasaulē itvisur sastopama dzimta. Nodala aptuveni 2500 sugas. Latvijā maz pētīta dzimta, pie mums nodala 34 sugas. Sarcophaga carnaria parazitē sliekās, Coprosarcophaga haemorrhoidalis kāpuri dzīvo mēslos un notekūdeņos.