Sakņmušu dzimta (Psilidae)

Divspārņu kārtas mušveidīgo dzimta. Dažreiz latviskota kā burkānmušu dzimta (pēc dzimtā sastopamās un Latvijā biežākās sugas - burkānu mušas), lai gan šāds latviskojums īsti neatbilst dzimtas kopējam sugu sastāvam. Dzimtā ietilpst galvenokārt sīkas vai nelielas (garums 3-8 mm) mušas ar šauru, pagarinātu ķermeni visbiežāk melnā vai dzeltenā pamatkrāsā, virzienā uz pamatu sašaurinātu, gandrīz trīsstūrveidīgu galvu un bezkrāsainiem, caurspīdīgiem spārniem. Taustekļi īsi, trešais posms pagarināts. Mušas sastopamas pārsvarā atklātās vietās un kultūrainavā vai mežainos biotopos. Pieaugušās mušas uzturas zālē, krūmu un koku lapotnē, retāk uz ziediem, parasti vienmēr mitrās vai mēreni mitrās vietās. Kāpuri augēdāji. Vairākas sugas ir nopietni kultūraugu kaitēkļi, bojājot ražu (saknes). Lai gan lielākais vairums sugu dzīvo uz dažādu savvaļas augu un kultūraugu saknēm, tās graužot, šajā dzimtā ir arī pietiekami daudz sugu, kuru kāpuri mitinās augu stublājos (izraisot pangas), uz citām stublāja daļām, vai aiz koku mizas. Novērots, ka atsevišķās ģintīs pastāv cieša piesaiste ļoti ierobežotam skaitam barības augu.

Visā pasaulē, tostarp diezgan bagātīgi Holarktikas mērenā klimata joslā, sastopama mušu dzimta ar aptuveni 320 sugām. Latvijā 16 sugas. Pazīstamākā suga ir burkānu muša.