Mušas sastopamas galvenokārt piekrastēs uz izskalotām aļģēm un citiem pūstošu jūras augu izmešiem pludmalē, dažas sugas sastop mitrās vietās mežos. Jūrmalā sastopamo sugu kāpuri barojas ar aļģēm un citiem pūstošiem izmešiem, mežos - dažādām pūstošām organiskajām vielām un sēnēm.
Pasaulē nevienmērīgi, galvenokārt Holarktiskajā joslā, sastopamas mušas, kopskaitā grupā ap 48-50 sugas. Latvijā grupā kopumā 4 sugas. Heterocheila buccata (syn. Heteromyza buccata) ir tipiska dzeltenīgi iesārta pludmalmuša plašā Palearktikas ziemeļdaļas apgabalā Eirāzijā un Z-Amerikā uz aļģu un citu jūrasaugu izmešiem, dažkārt ļoti lielā skaitā. Šauras izpratnes iedalījumā tā pieder Heterocheilidae vai Helcomyzidae dzimtai.
Otra tipiska jūrmalā uz līdzīgiem substrātiem sastopama suga ir brūni-tumšpelēkā vai brūni-melnā Fucomyia frigida (syn. Coelopa frigida), kas atbilst jūraszāļmušu dzimtai Coelopidae šaurā izpratnē. Šai mušai spārnu anālā dzīsla krokas veidā sasniedz spārna apmali. Pēdām galējais posms ir manāmi palielināts. Uz pieres paura plātnītes orbitālie sariņi katrā pusē pa 3. Kāju stilbi un ciskas pūkaini apmatoti vai vismaz bagātīgi sarmataini.
Savukārt divas mežos sastopamās sugas, kas pieder rūsasmušu dzimtai šaurā izpratnē [latviskais nosaukums atbilst izteikti spilgti sarkanīgi brūnajai šo sugu krāsai] Latvijā, ir: Dryomyza (Dryope) flaveola un ļoti plašā areālā sastopamā Neuroctena anilis.
