Utumušu dzimta (Chamaemyiidae)

Divspārņu kārtas mušveidīgo dzimta. Dažreiz latviskota kā sudrabmušu dzimta. Pārsvarā sīkas mušiņas (garums 2-5 mm), sudrabpelēkas (no tā arī cēlies otrs latviskais nosaukums). Šo nokrāsu piešķir visa ķermeņa blīvais klājums ar zvīņveida apmatojumu, kas piešķir sudrabainu, gaišpelēki matētu izskatu. Spārni caurspīdīgi. Spārnu kostālā dzīsla nepārtraukta. Paura plātnītes lielas, sniedzas līdz pieres priekšdaļai. Aizpaura sariņi vai nu ir, vai to nav. Vēders olveidīgs, ar tumšākiem laukumiem vai joslveidā svītrains.

Dzīvo dažādos atklātos un mežainos biotopos. Pieaugušie indivīdi uzturas uz krūmiem, ziedaugu ziedkopās, arī lakstaugu stāvā, kur sastopami galvenie kāpuru barības objekti - dažādas laputis un bruņutis. Kāpuri plēsīgi, pārtiek no dažādām augutu kārtas Homoptera sugām. Pie mums Baltijā tās ir galvenokārt laputis, bruņutis un hermesi. Pieaugušie indivīdi pārtiek no laputu saldajiem izdalījumiem un augu nektāra.

Dažādās klimata joslās pasaulē sastopamu mušu dzimta, kopumā ap 450 sugu. Daži autori šo skaitu uzskata par pārspīlētu, iekļaujot vien ap 335 sugas. Latvijā ļoti mazizpētīta dzimta, sugu sarakstos iekļauj 13 sugas.