Divspārņu kārtas mušveidīgo dzimta. Sīkas vai vidēja lieluma mušas (garums 2-7 mm, reti līdz 11 mm). Ķermenis kails, spīdīgs vai blāvs, klāts ar sarainiem matiņiem. Ķermeņa pamatkrāsa visbiežāk melna. Raksturīga ļoti liela un apaļa galva, kuras lielāko laukuma daļu aizņem sevišķi lielas acis. Parasti galva ir nedaudz platāka nekā krūtis un jūtami platāka nekā vēders. Krūtis klātas ar gariem matiņiem. Spārnu dzīslojums dzimtai raksturīgs, bet diezgan sarežģīts. Šķērsdzīslas atrodas izteikti dažādos līmeņos: ir gan mediālā-kubitālā, gan radiālā-mediālā, gan arī mediālās dzīslas atzarus (M1 un M4) savienojošās šķērsdzīslas. Anālā spārnu dzīsla savienota ar kubitālo dzīslu, savukārt mediālās dzīslas augšējais (M1) atzars beidzas brīvi uz spārna malas ļoti tuvu radiālās dzīslas trešajam atzaram. Spārnu garums visbiežāk nedaudz pārsniedz ķermeņa garumu.
Mušas uzturas pļavās, krūmājos, zālē, mežos - vietās, kur sastopamas cikādes. Cikādes ir kāpuru saimniekkukainis, kurā cikāžmušu kāpurs parazitē. Dažos gadījumos konstatēta ļoti šaura specializācija - konkrētām cikāžmušu sugām parazitējot tikai konkrētas sugas vai ģints cikādēs. Tropu un subtropu zemēs dažas cikāžmušas izmanto augļkopībā un dārzeņu stādījumos kaitīgo cikāžu bioloģiskajā apkarošanā, arī rīsa sējumos kaitīgo cikāžu ierobežošanai. Pēdējā laikā konstatētas cikāžmušas, kas parazitē arī Tipulidae garkājodos.
Ļoti plaši sastopama un daudzskaitlīga mušu dzimta visā pasaulē, tomēr galvenokārt siltzemju reģionos. Zināmas vairāk nekā 2380 sugas, taču šis skaits noteikti nav galīgais. Latvijā nav sīki pētītas; uzskata, ka pie mums varētu sastapt vismaz 90 sugas.
