Ziedmušu dzimta (Syrphidae)

Divspārņu kārtas mušveidīgo dzimta. Pieder vidējas vai lielas (garums parasti 0,7-2,5 cm) mušas. Slaidas vai vidēji druknas mušas, aktīvas un ļoti labas lidotājas. To ķermeņa pamatkrāsojums lielākajam vairākumam sugu ir melni-dzeltens, raibs, kopumā - spilgts. Raksturīga plata galva, acis lielas, bieži tās saskaras. Snuķis īss, ievelkams, ar izteiktiem sūcējtipa paplatinājumiem galā. Spārna pirmais aizmugurējās malas laukums slēgts. Ļoti raksturīga, bet tikai pietiekami zinošiem vērotājiem atpazīstama dzīslojuma pazīme ir viena gareniska neīstā (sekundārā) dzīsla starp radiālās dzīslas piekto (pēdējo) atzaru un mediālo dzīslu.

Par ziedmušām šo dzimtu sauc tādēļ, ka tās labprāt apmeklē dažādus ziedus, barojas gan ar nektāru, gan putekšņiem. Ziedmušu nozīmi dažādu ziedaugu apputeksnēšanā bieži salīdzina ar plēvspārņiem (bitēm, kamenēm) un dienas tauriņiem. Turklāt ziedmušas ir pietiekami aktīvas arī salīdzinoši vēsā un apmākušā laikā, kad plēvspārņi un dienas tauriņi nelido. Tādējādi mērenajā klimatā lietainās un vēsās vasarās ziedmušu nozīme augu apputeksnēšanā jo sevišķi pieaug. Tiesa, snuķa īpatnību dēļ ziedmušas nespēj aizsniegt nektāru un putekšņus šauros un dziļos piltuvveida ziedos.

Ziedmušu dzimtā novērojama ļoti liela daudzveidība kāpuru barošanās veidā un uzvedībā. Mērenā klimata joslā nodala visbiežāk 6-7 atšķirīgus barošanās veidus. Mēdz būt plēsīgi (visbiežāk) kāpuri, arī tādi, kas dzīvo skudru pūžņos, kameņu un lapseņu ligzdās, barojoties ar atkritumiem un bojā gājušie plēvspārņiem. Ir arī ūdenī, organiskajos atkritumos dzīvojošu sugu kāpuri. Dažās ziedmušu ģintīs kāpuri ir detrīta ēdāji, dzīvo aiz koku mizas, augsnes nobiru slānī vai izalo dažādu augu (viebiežāk tie ir čemurzieži un dažādām dzimtām piederīgi sīpolaugi) stublājus un sīpolus. Atsevišķas - visbiežāk Pipiza vai Syrphus ģints sugas izmanto lielās siltumnīcu platībās kaitīgo laputu un(vai) siseņu apkarošanai, jo šo sugu kāpuri barojas ar siseņu nimfām un laputīm. Šādi kaitēķli parasti ierosina lapu vai stublāja, vai zaru galu sačokurošanos un ražas zudumus. Pieaugušās ziedmušas, atšķirībā no kāpuriem, barojas tikai ar nektāru un putekšņiem, turklāt sugu vidū pastāv gan tādas, kas nav izvēlīgas, apmeklējot dažādus augus, gan arī ļoti šauri specializējušās ziedmušas konkrētu augu ģinšu vai pat tikai konkrētu ziedaugu sugu apmeklēšanā.

Visā pasaulē sastopamu mušu dzimta ar vairāk nekā 6000 sugām. Jaunu sugu atklāšana šajā dzimtā joprojām ir visai parasts notikums. Latvijā mazliet vairāk nekā 300 sugu. Vairākas sugas sastopamas diezgan masveidīgi.

Šīs dzimtas sugas

  • ziedmuša Cheilosia illustrata (Harris)

    Cheilosia illustrata (Harris) attēls

    angliski: hoverfly

    vāciski: Bunte Erzschwebfliege

    zviedru: brokig örtblomfluga

    igauņu:

    lietuviešu:

    krievu:

  • ziedmuša Pipiza quadrimaculata (Panzer)

    Pipiza quadrimaculata (Panzer) attēls

    angliski: hoverfly

    vāciski:

    zviedru: fyrfläckig gallblomfluga

    igauņu:

    lietuviešu:

    krievu: муха-журчалка