Par ziedmušām šo dzimtu sauc tādēļ, ka tās labprāt apmeklē dažādus ziedus, barojas gan ar nektāru, gan putekšņiem. Ziedmušu nozīmi dažādu ziedaugu apputeksnēšanā bieži salīdzina ar plēvspārņiem (bitēm, kamenēm) un dienas tauriņiem. Turklāt ziedmušas ir pietiekami aktīvas arī salīdzinoši vēsā un apmākušā laikā, kad plēvspārņi un dienas tauriņi nelido. Tādējādi mērenajā klimatā lietainās un vēsās vasarās ziedmušu nozīme augu apputeksnēšanā jo sevišķi pieaug. Tiesa, snuķa īpatnību dēļ ziedmušas nespēj aizsniegt nektāru un putekšņus šauros un dziļos piltuvveida ziedos.
Ziedmušu dzimtā novērojama ļoti liela daudzveidība kāpuru barošanās veidā un uzvedībā. Mērenā klimata joslā nodala visbiežāk 6-7 atšķirīgus barošanās veidus. Mēdz būt plēsīgi (visbiežāk) kāpuri, arī tādi, kas dzīvo skudru pūžņos, kameņu un lapseņu ligzdās, barojoties ar atkritumiem un bojā gājušie plēvspārņiem. Ir arī ūdenī, organiskajos atkritumos dzīvojošu sugu kāpuri. Dažās ziedmušu ģintīs kāpuri ir detrīta ēdāji, dzīvo aiz koku mizas, augsnes nobiru slānī vai izalo dažādu augu (viebiežāk tie ir čemurzieži un dažādām dzimtām piederīgi sīpolaugi) stublājus un sīpolus. Atsevišķas - visbiežāk Pipiza vai Syrphus ģints sugas izmanto lielās siltumnīcu platībās kaitīgo laputu un(vai) siseņu apkarošanai, jo šo sugu kāpuri barojas ar siseņu nimfām un laputīm. Šādi kaitēķli parasti ierosina lapu vai stublāja, vai zaru galu sačokurošanos un ražas zudumus. Pieaugušās ziedmušas, atšķirībā no kāpuriem, barojas tikai ar nektāru un putekšņiem, turklāt sugu vidū pastāv gan tādas, kas nav izvēlīgas, apmeklējot dažādus augus, gan arī ļoti šauri specializējušās ziedmušas konkrētu augu ģinšu vai pat tikai konkrētu ziedaugu sugu apmeklēšanā.
Visā pasaulē sastopamu mušu dzimta ar vairāk nekā 6000 sugām. Jaunu sugu atklāšana šajā dzimtā joprojām ir visai parasts notikums. Latvijā mazliet vairāk nekā 300 sugu. Vairākas sugas sastopamas diezgan masveidīgi.
