Trīsuļodu dzimta (Chironomidae)

Divspārņu kārtas odveidīgo dzimta. Parasti sīki vai nelieli (garums 2-10 mm kukaiņi). Mediālā spārnu dzīsla vienkārša. Snuķis sarucis, nav dzeļošs. Pieaugušie indivīdi vispār nebarojas, to dzīves ilgums ir ļoti īss - līdz vienai nedēļai. Taustekļi ar kupliem sariem. Tēviņi veido spietus. Ķermeņa pamatkrāsa pelēka, zaļgana vai dzeltenpelēka. Vēders tievs un garš. Kāpuri mīt ūdenī (retāk - augsnē). Ūdenī attīstošos sugu kāpuri ir nozīmīga barības bāze dažādām zivīm. Arī pieaugušie odi šīm sugām mīt ūdens tuvumā un ir zivju barība. Gruntī trīsuļodu kāpuri mēdz būt tūkstošos uz platības kvadrātmetru piemērotās vietās. Viena no populārākajām ēsmām makšķerēšanā ir sarkanas krāsas Chironomus plumosus trīsuļodu kāpuri. Kāpuri pārtiek no detrīta, dūņām, aļģēm, dažām sugām tie ir plēsīgi.

Visā pasaulē sastopamu odveidīgo dzimta ar ļoti plašā amplitūdā definētu sugu kopskaitu: 8000-10 000. To ir vismaz 170 sugas Latvijā.