Trauslkājodu dzimta (Limoniidae)

Divspārņu kārtas odveidīgo dzimta. Sīki vai nelieli (garums 0,3-1,4 cm) trauslas ķermeņa uzbūves odi, vizuāli ļoti atgādina garkājodus. Raksturīga spārnu dzīslojuma īpatnība ir tāda, ka subkostālā dzīsla savienojas ar kostālo un arī ar radiālo dzīslu. Ģintī Chionea sugām nav spārnu. Taustekļi parasti 14-16 posmu; reti skaits cits.

Tos sastop dažādos mitros biotopos. Pieaugušie īpatņi pārtiek no ziedu nektāra un izplūdušas augu sulas, kāpuri barojas ar dažādu augu paliekām. Kāpuri dzīvo mitrās vietās un ūdenī, arī dūņās; dažas sugas ir arī plēsīgas, pārtiekot ne tikai no augu atmirstošām daļām, bet uzbrūk citiem sīkdzīvniekiem. Pieaugušie īpatņi (tēviņi) mēdz veidot spietus. Lido visa gada garumā; ziemā - atkušņa laikā.

Plašā nozīmē viena no vislielākajām odveidīgo dzimtām ar nepilniem 11,000 sugu dažādās klimata joslās visā pasaulē. Latvijā galvenās ģintis ir Chionea, Dicranota, Hixatoma, Pedicia; pie mums nodala līdz 180 sugu. Milzu trauslkājods Pedicia rivosa ir viens no vislielākajiem odveidīgajiem un aizsargājams.

Šīs dzimtas sugas

  • milzu trauslkājods Pedicia rivosa (L.)

    Pedicia rivosa (L.) attēls

    angliski: hairy-eyed cranefly

    vāciski:

    zviedriski:

    igauniski:

    lietuviski:

    krieviski: