Divspārņu kārtas odveidīgo dzimta. Dažreiz literatūrā sastopama ar sinonīmu Heleidae. Tuva trīsuļodu dzimtai. Sīki (0,5-4 mm gari) diezgan drukni kukaiņi salīdzinājumā ar līdzīgajiem trīsuļodiem un ar salīdzinoši īsākām kājām, snuķveidīgu mutes daļu un platākiem spārniem. Spārnu mediālā dzīsla zarota. Kubitālās dzīslas sazarojums ar garu kātveidīgu pamatdaļu. Labi attīstīti augšžokļi, snuķis dzeļošs. Taustekļi diezgan gari, dažu sugu tēviņiem apmatoti. Vairums sugu ir asinssūcēji - miģeļu mātītes uzbrūk gan siltasiņu, gan aukstasiņu dzīvniekiem, sūcot asinis un hemolimfu un izsūcot citus kukaiņus. Tēviņi pārtiek no augu nektāra. Dažas sugas tomēr pārtiek (abi dzimumi) tikai no augu nektāra. Šādas sugas pārsvarā mīt tropos; dažas ir nozīmīgas ziedaugu apputeksnēšanā.
Asinssūcējas sugas var būt bīstamas dažādu slimību pārnēsāšanā. Koduma vietās parasti veidojas apsārtums, punktveida, niezošs asinsizplūdums. Masveida sastopamības vietās var būt bīstamas mājlopiem.
Olas dēj mitrās vietās, parasti tuvu ūdenim. Atkarībā no miģeļu sugas, kāpuri dzīvo gan ūdenī, gan dažādos sauszemes substrātos: pūstošās lapās, dūņās, augsnes virskārtā, aļģēs. Ūdenī dzīvojošo sugu kāpuri sīki, kustīgi; augsnē - druknāki un mazkustīgāki. Miģeļu kūniņas ļoti grūti atšķiramas no odu kūniņām.
Pasaulē ap 6000 sugu vairāk nekā 110 ģintīs. Latvijā maz pētīta dzimta; uzskata, ka pie mums sastopamas vismaz 100 sugas (šāds skaits ir atvasināts pēc sastopamo sugu skaita ģeogrāfiskajās blakus teritorijās).