Līķmušu dzimta (Calliphoridae)

Divspārņu kārtas mušveidīgo dzimta. Pieder vidēja lieluma vai lielas mušas (garums 0,4-1,6 cm). Vēders un krūtis metāliski zaļas vai zilas (vai krūtis - melnas). Krūtis klātas ar dzelteniem vai zeltainiem matiņiem, kas vecākām mušām nodilst. Līķmušu pieaugušo indivīdu dzīvesveids mēdz būt ļoti dažāds - tās dzīvo uz ziedaugiem, mēsliem, dzīvnieku līķiem, dažādiem organiskās izcelsmes atkritumiem. Atsevišķas sugas pat mēdz būt nozīmīgi apputeksnētāji tādiem ziedaugiem, kuru ziedi izdala puvušas gaļas smaku. Daudzas sugas ir sinantropas - sastopamas cilvēka mājokļu un saimniecības tuvumā. Šīs mušas gan dēj olas, gan - atsevišķas sugas - ir dzīvdzemdētājas. Kāpuri mīt dzīvnieku līķos, ekskrementos, parazitē kukaiņos, gliemjos, citos bezmugurkaulniekos vai mugurkaulniekos. Ir arī tādas sugas, kas bojā jēlādas un parazitē uz putnu mazuļiem ligzdās. Atsevišķu sugu līķmušas pārnēsā cilvēkam un mājdzīvniekiem bīstamas slimības, sevišķi tropu-subtropu apgabalos.

Visā pasaulē dažāda klimata joslās sastopama dzimta; viens no galvenajiem daudzveidības centriem ir Āfrikas tropu josla. Nodala 1100-1450 sugas; pētnieku vidū nav vienprātības par precīzu sugu skaitu šajā dzimtā. Latvijā diezgan maza divspārņu dzimta - tikai 21 suga. Biežāk redzamās sugas ir zilā Calliphora uralensis, kas bieži novērojama ap mājokļiem cilvēka tuvumā un kuras kāpuri dzīvo līķos un ekskrementos. Cita suga ir zaļā Lucilia casear, kura olas dēj un kāpuri attīstās uz pūstošas gaļas vai līķos (ieskaitot zivis).