Visā pasaulē dažādās klimata joslās sastopamas mušas, kopumā līdz 3000 sugu. Latvijā diezgan bagātīgi pārstāvēta dzimta, nodala apmēram 120 sugas. Vislabāk pie mums izpētītas dažādus kultūraugus apdraudošās alotājmušas. Uz kāpostiem un citiem krustziežiem sastop augu lapu alotājmušu Phytomyza atricornis (syn. Chromatomyia horticola), uz kārkliem pangas veido kārklu pangu alotājmuša Agromyza salicina, bērzu un alkšņu lapas grauž bērzu-alkšņu alotājmuša Agromyza alnibetulae. Tāpat nereta ir tauriņziežu alotājmuša Liriomyza congesta.
Alotājmušu dzimta (Agromyzidae)
Divspārņu kārtas mušveidīgo dzimta. Pieder sīkas vai ļoti sīkas (garums vidēji no 0,9-4 mm), tumši krāsotas mušas. Galva ieapaļa, priekšdaļā sklerotizēta, acis visbiežāk sīkas vai nelielas. Pieres sariņi ir, aizpaura sariņi galotnēs attālināti. Ķermeņa apmatojums mērens, spārni apmēram ķermeņa garumā vai mazliet garāki. Spārnu mediālā dzīsla gandrīz taisna visa spārna garumā tieši spārnam pa vidu. Arī kubitālā dzīsla gara un diezgan taisna. Radiālās dzīslas tālākais atzars beidzas uz spārna apmales krietni virs spārna galotnes. Anālais laukums ļoti mazs uz slēgts. Pieaugušie indivīdi uzturas zālē un krūmājā. Kāpuri ir tipiski augēdāji, izalo lapas, stublājus, dažas sugas veido pangas. Vairāku alotājmušu sugu kāpuru radītie bojājumi (plankumi uz lapām, nobrūnējis labirintveida raksts, pangas u.tml.) ir tik raksturīgas formas, ka pēc šī bojājuma uzreiz ir iespējams noteikt alotājmušu sugas piederību. Virkne alotājmušu tuklāt ir ļoti šauri specializētas, sastopamas tikai uz konkrētas augu sugas, ģints vai dzimtas. Daudz sugu šajā dzimtā ir nevēlami zemkopības kultūru kaitēkļi.
