Krastmalmušu dzimta (Ephydridae)

Divspārņu kārtas mušveidīgo dzimta. Dažreiz agrākajā literatūrā latviskota kā krastmušu dzimta. Pieder visai dažāda lieluma (no 1,5 mm līdz pat 1,5 cm lielas) mušas. Ķermenis parasti tumši un vienmuļi krāsots. Spārni nereti raibi. Sistemātikā nodalot no citām līdzīgām dzimtām liela nozīme ir dažādo sejas (galvas) daļu proporcijām. Saistītas ar ūdeņu piekrasti. Pieaugušie indivīdi veikli "skraida" pa ūdens virsmu. Kāpuri dzīvo ūdenī (tajā skaitā - sāļūdenī) un barojas ar detrītu, ūdensaugu atliekām, vēl citām sugām - ar peldošo ūdensaugu lapām vai krastmalas augiem, kā arī pūstošām organiskajām vielām. Dažas sugas ir plēsīgas. Vēl dažas sugas ir dažādu zemkopības kultūru kaitēkļi, sagraužot stublājus un lapas (piemēram: graudzālēm, cukurbietēm).

Pasaulē plaši sastopama, daudzskaitlīga dzimta, zināmas ap 1600 sugas. Latvijā maz pētīta dzimta, sugu sarakstos iekļauj 46 sugas. Pazīstamākā pie mums no šīs dzimtas ir dzeltenīgi pelēkā miežu muša (Hydrellia griseola), kas ir sīka, 2-3 mm liela, un tās kāpuri sagrauž dažādu labības graudzāļu lapas.