Sugas ir plēsīgas un labas lidotājas. Lidojumā ķer citus kukaiņus (tajā skaitā - arī tādus, kas sēž uz ziediem) un tos izsūc. Kājas ir ar asiem nagiem laupījuma ciešai satveršanai. Siekalas indīgas, pēc koduma ātri paralizē upuri. Ķer pat vidēja lieluma spāres. Arī kāpuri ir plēsīgi, tie ir diezgan slaidi un gari, parasti balti vai dzeltenīgi, ķermenis sastāv no 11 segmentiem, parasti dzīvo augsnē vai trūdošā koksnē, kur barojas ar citu kukaiņu kāpuriem. Attīstības laiks ir diezgan garš, dažādām sugām tas ilgst 1-3 gadus. Pieaugušie indivīdi visbiežāk sastopami siltās, saules apspīdētās vietās mežmalās, izcirtumos, skrajos krūmājos.
Šai dzimtai pieder celmmušas - Laphria - lielākie, ap 3 cm gari, Latvijā sastopamie divspārņi. Tām raksturīga laba redze. Medī ne tikai lidojumā, bet arī sēžot uz substrāta (celmiem, piemēram) tuvu zemei un nolūkojot laupījumu. Celmmušas un citas lielākās laupītājmušas spēj pārdurt arī cilvēka ādu, radot sāpīga koduma sajūtu - tādējādi tās rokā ņemt nevajadzētu. Latvijā biežākās ir spilgti dzeltenmelni svītrainā un bagātīgi apmatotā svītrainā celmmuša (Laphria gibbosa), kā arī dzeltenīgā celmmuša (L. flava). No citām laupītājmušu ģintīm bieži sastop arī Pamponerus germanicus un Philonicus albiceps.
Visā pasaulē sastopama sugām ļoti bagāta mušu dzimta ar vairāk nekā 7000 sugām. Latvijā - ap 30 sugu.
