Samtmušu, māņlaupītājmušu dzimta (Therevidae)

Divspārņu kārtas mušveidīgo dzimta. Vidējas vai diezgan lielas (0,7-1,5 cm garas) slaidas mušas. Ķermenis slaids, iegarens, gari apmatots, bieži apmatojums dažādos krāsainos toņos. Nedaudz pēc izskata atgādina Asilidae, tāpēc dažreiz tās latvisko arī kā māņlaupītājmušas. Samtmušas pieaugušā stadijā gan pārtiek tikai no dažādiem sekrētiem, sulām, nektāra, medus - tās nekad neuzbrūk citiem kukaiņiem, lai gan ir ļoti labas un ātras lidotājas; tā ir galvenā atšķirība no īstajām laupītājmušām.

Arī atsevišķas uzbūves īpatnības, rūpīgi ieskatoties, tās uzreiz atšķir no Asilidae. Proti, piere un acis atrodas vienā līmenī, acis ļoti tuvu, tēviņiem pat saskaras (nevis: acis atdala plata pieres daļa). Tāpat: kājas ir slaidākas, salīdzinoši manāmi mazāk spēcīgas un šaurākas ciskas daļā.

Raksturīgi pieci spārna pakaļējās malas laukumi. Radiālā dzīsla faktiski četrzaraina ar ceturtā atzara spīļveidīgu sazarojumu, kur abi atzari savienojas ar spārna malu atsevišķi. Pieaugšie indivīdi mīt uz ziediem, krūmu, koku lapām, parasti atklātās un saulainās vietās. Kāpuri dzīvo augsnē, trūdošā koksnē, dažām sugām - parazitē tauriņu kūniņās. Samtmušu kāpuri ir plēsīgi. Attīstības cikls līdz pieaugušam indivīdam ilgst 1-2 gadus, dažām sugām - vēl ilgāk.

Pasaulē dažādās klimata joslās ap 1600 sugu, visbagātīgāk Austrālijā. Latvijā 14 diezgan mazizpētītas sugas.

Šīs dzimtas sugas

  • māņlaupītājmuša Thereva nobiliata (F.)

    Thereva nobiliata (F.) attēls

    angliski: stiletto fly

    vāciski: Luchsfliege, Stilettfliege

    zviedru: stilettfluga

    igauņu:

    lietuviešu:

    krievu: лжектырь