Krastmalodu dzimta (Ptychopteridae)

Divspārņu kārtas odveidīgo dzimta. Dažreiz agrākajā literatūrā dēvēta arī par krastodu dzimtu. Radniecīgi ziemasodu un garkāju dzimtām. Nelieli vai vidēja lieluma odveidīgie - garums parasti 5-15 mm ietvaros. Kājas garas un tievas, spārni šauri un gari, vēders tievs un garš, dažām sugām joslaini dažādkrāsains. Kāpuri mīt lēni plūstošos vai stāvošos seklūdeņos. Raksturīga to uzbūves īpatnība ir manāmi pagarināti pēdējie divi ķermeņa posmi, kas veido elpcauruli un tā nodrošina elpošanu, kāpuram pārvietojoties pa seklūdeni vai iegrimušiem ūdensaugiem. Kāpuri pārtiek no detrīta, pieaugušie barību parasti neuzņem. Mērenajā klimatā sastopamās sugas parasti veido divas paaudzes sezonā.

Skaitliski neliela dzimta - ap 80 sugu dažādās klimatiskajās joslās. Latvijā tā nav pietiekami plaši pētīta un sugu skaits nav precīzi izzināts. Parasti uzskata, ka pie mums sastopamas trīs Ptychoptera ģints sugas (P. scutellaris, P. contaminata un P. paludosa).

Šīs dzimtas sugas

  • krastmalods Ptychoptera scutellaris Meigen

    Ptychoptera scutellaris Meigen attēls

    angliski: phantom cranefly

    vāciski:

    zviedru: videkärrglansmygga

    igauņu:

    lietuviešu:

    krievu: