Garkājmušu dzimta (Micropezidae (Calobatidae))

Divspārņu kārtas mušveidīgo dzimta. Sīkas līdz vidēja lieluma (garums 4-15 mm, reti - līdz 20 mm) mušas. Raksturīgs šaurs ķermenis visbiežāk dzeltenā vai melnā pamatkrāsā un ļoti garas kājas. Kāju garums parasti pārsniedz ķermeņa garumu, atskaitot priekšējo kāju pārim, kas daudzām sugām ir jūtami īsāks nekā citi kāju pāri. Galva šaura, iegarena. Uz pieres sariņu nav. Taustekļi īsi. Spārni šauri, caurspīdīgi vai ar dzeltenīgu tonējumu. Dažreiz spārni ar melnu vai tumšbrūnu punktējumu un šķērssvītrām. Spārnu dzīslojuma īpatnības: pamata šķērsdzīslas (BM-Cu) bieži nav, bazālais un diskoidālais laukums savienoti. Mušas atrodamas zālē, uz krūmu lapām, uz dažādiem pūstošiem augļiem un citiem atkritumiem. Mežainos apgabalos tās visbiežāk atrod mitrās vietās. Ir norādes, ka mušas ir plēsīgas, uzbrūkot citiem sīkiem posmkājiem. Kāpuri atrodami uz augiem, pūstošām organiskajām vielām, aiz koku mizas. Kāpuri pārtiek no sēņu micēlija vai augu daļām, vai atmirstošām organiskajām vielām.

Galvenokārt tropos visā pasaulē sastopamu mušu dzimta, mērenajā klimatā sugu ir salīdzinoši maz. Pasaulē nodala ap 600 sugu. Latvijā garkājmušu dzimtā nodala tikai 7 sugas. Pie mums tā ir ļoti mazizpētīta mušveidīgo dzimta.