Divspārņu kārtas mušveidīgo dzimta. Ietilpst galvenokārt sīkas vai nelielas (garums 1,5-6 mm, reti līdz 12 mm) mušas. Tām raksturīga pārsvarā zaļa vai zilganzaļa, metāliski spīdīga ķermeņa krāsa un garas, slaidas kājas; kāju garums parasti pārsniedz ķermeņa garumu. Tomēr sastop arī smaragdmušas, kam ķermeņa pamatkrāsojums ir tumšs (melns, brūns) vai dzeltenīgs. Taustekļi mēreni gari, trešais to posms visgarākais. Acis ļoti lielas. Spārnu radiālā un mediālā dzīsla novietotas tuvu pie spārna pamata. Radiālā dzīsla trīszaraina, mediālā - parasti vienzaraina. Pēc mediālās dzīslas variācijām nodalāmas divas apakšgrupas: mediālā dzīsla mēdz būt vai nu viena, taisna; vai arī: mediālās dzīslas augšējais (skaidri izšķiramais) atzars lokveidīgs, bet dzīslas taisnais turpinājums veido pārtrauktu un neskaidri saredzamu it kā otro atzaru, kas beidzas zem spārna galotnes. Spārna aizmugurējais bazālais un diskoidālais laukums saplūstoši. Anālais laukums mazs vai tā nav vispār.
Sugas sastopamas mitrās pļavās, uz kokiem un krūmiem, smilšainās upju sērēs un krastos. Pārsvarā plēsīgas sugas; tikai dažas apmeklē ziedaugus un sūc nektāru. Smaragdmušu pamatbarība ir kolembolas, laputis, arī sīki mazsaru tārpi. Kāpuri gandrīz vienmēr plēsīgi, dzīvo dažādā vidē, pārsvarā mitrā augsnē, smiltī upju krastos, starp sūnām, trupējošā koksnē, arī ūdenī. Kāpuri uzbrūk dažādiem citu kukaiņu kāpuriem. Atsevišķās ģintīs kāpuri grauž mitrāju augu (gk. grīšļu, graudzāļu, meldru) saknes un izalo augu stublājus.
Pasaulē ļoti plaši sastopama daudzskaitlīga dzimta - nodala vairāk nekā 7000 sugu. Latvijā dzimta maz pētīta, nodala ap 150 sugu, visvairāk - ģintī Dolichopus.
