Skudrmušu dzimta (Sepsidae)

Divspārņu kārtas mušveidīgo dzimta. Pieder sīkas vai nelielas, ļoti slaidas (garums 2-6 mm) mušas, kas pēc izskata atgādina spārnainas skudras. Ķermeņa pamatkrāsa melna, parasti spīdīga. Vēders pamatdaļā krasi sašaurināts, kātains. Tēviņiem uz kājām parasti mēdz būt piešaini izaugumi. Caurspīdīgo spārnu gals nereti ar tumšu plankumu. Uz galvas ir aizpaura sariņi, tausti neattīstīti. Pieaugušie indivīdi uzturas pie dažādiem pūstošiem atkritumiem, mēslu izgāztuvēs, kur mātītes dēj olas mēslos un atkritumos. Pārvietojoties pa atkritumu virsmu mušas īpatnēji vibrē ar spārniem. Kāpuri pārtiek no detrīta, attīstās dažādos pūstošos atkritumos, sēņotnē, arī kritušu dzīvnieku paliekās. Dažas sugas (pieaugušie indivīdi) - gluži pretēji - dzīvo pļavās un mežos uz ziedaugiem, sevišķi čemurziežiem, un pārtiek no augu nektāra. Lai gan dzimta nosaukta par skudrmušu dzimtu izskata dēļ, faktiski tikai dažas sugas ir saistītas ar skudrām, kuru ligzdās (pūžņos) to kāpuri attīstās. Šajā dzimtā raksturīga visai strauja attīstība no kāpura līdz pieaugušam indivīdam; pat mērenajā klimatā gadā vairumam sugu mēdz būt vairākas paaudzes.

Visā pasaulē sastopama kosmopolītiskas izplatības mušveidīgo dzimta, nodala vairāk nekā 300 sugu. Latvijā visai maz pētīta dzimta, faunas sarakstos iekļauj 22 sugas. Biežākās sugas pie mums ir: Sepsis fulgens un Themitra putris.

Šīs dzimtas sugas

  • skudrmuša Sepsis fulgens Meigen

    Sepsis fulgens Meigen attēls

    angliski:

    vāciski:

    zviedru:

    igauņu:

    lietuviešu:

    krievu: