Visā pasaulē sastopamu sugu dzimta, nodala līdz 3500 sugu. Latvijā ap 120 sugu. Līdztekus labības laukos nevēlamām sugām dažas bojā arī savvaļas graudzāles. Piemēram, mitrājos un upmalās pie mums sastopamā niedru stiebrmuša (Lipara lucens), kuras kāpuri ierosina stobrveida pangu veidošanos uz niedrēm.
Stiebrmušu dzimta (Chloropidae)
Divspārņu kārtas mušveidīgo dzimta. Pieder sīkas vai nelielas mušas (garums 1-10 mm ietvaros). Ķermeņa krāsojums visai daudzveidīgs: visbiežāk dzeltenīgs vai zaļgandzeltens, dažreiz melni pelēks ar citas krāsas plankumiem un(vai) svītrojumu. Aizmugurējā bazālā laukuma, anālā laukuma un anālās dzīslas nav. Spārnu subkostālās dzīslas arī parasti nav vai dažreiz tā saskatāma tikai pamatdaļā kā neliela kroka vai gaiša, tikko redzama svītra. Dzīvo galvenokārt dažādos atklātos pļavveida biotopos, kur masveidā sastopamas graudzāļu sugas - tipiski sausās pļavās, mežmalās, aizzeļošos izcirtumos. Pieaugušās mušas visbiežāk uzturas tieši lakstaugu stāvā. Visbiežāk stiebrmušu kāpuri barojas ar graudzālēm - tie mīt stiebros, ziedkopās, uz lapām un pamatdaļā pie sakņu kamola. Retāk stiebrmušu kāpuri barojas ar citu sugu lakstaugiem, tostarp grīšļiem. Vēl dažu sugu kāpuri barojas ar trūdošām sēnēm, augu paliekām, trūdošu koksni vai ir plēsīgi, uzbrūkot un izsūcot zirnekļu kokonus, siseņu olas. Dažas sugas ir plaši izplatīti un ļoti nevēlami labības graudzāļu kaitēkļi, tajā skaitā sugu nodaļā sīkāk aplūkotās labības stiebmuša (Chlorops pumilionis) un auzu melnā stiebrmuša (Oscinella frit). Ne mazāk kaitīga ir arī miežu melnā stiebrmuša (Oscinella pusilla).
Šīs dzimtas sugas
-
labības stiebrmuša Chlorops pumilionis Bjerk.
angliski: chloropid gout fly, barley goat fly
vāciski: Gelbe Getreidehalmfliege
zviedriski: fritfluga
igauniski:
lietuviski: žaliaakė muselė
krieviski: хлебная зеленоглазка
-
auzu melnā stiebrmuša Oscinella frit (L.)
angliski: frit fly
vāciski: Fritfliege
zviedriski: fritfluga
igauniski:
lietuviski: švedinė muselė
krieviski: шведская муха овсяная