Dunduru dzimta (Tabanidae)

Divspārņu kārtas mušveidīgo dzimta. Vidēji lieli vai lieli (vidējais ķermeņa garums 1-2,5 cm), visbiežāk drukni un masīvi kukaiņi. Dažām lielākajām sugām spārnu plētums sasniedz 6 cm. Viena no vispazīstamākajām divspārņu dzimtām agresīvā dzīvesveida dēļ. Aktīvi siltā, sausā bezvēja laikā. Dunduru tēviņi pārtiek no nektāra un augu sulām, mātītes ir agresīvas asinssūcējas, uzbrūk dažādiem dzīvniekiem, tajā skaitā barojas arī ar kritušu dzīvnieku hemolimfu. Raksturīgas šādas uzbūves īpatnības. Kostālā dzīsla stiepjas ap visu spārnu, aizspārnu plātnītes labi attīstītas. Vidējo kāju stilbi piešaini vai bez piešiem. Spārnu radiālās dzīslas pēdējais (piektais) atzars savienojas ar spārna pakaļējo malu tālu aiz tā galotnes. Masveida savairošanās vietās mitrāju tuvumā var būt ļoti uzmācīgi mājdzīvniekiem un cilvēkam. Atsevišķos gadījumos dunduru sugas var pārnēsāt dažādas bīstamas slimības. Kāpuri dažādām sugām mīt gan augsnē, ūdenī, dūņās un var būt gan plēsīgi, gan arī pārtikt no detrīta.

Izplatītākās (pie mums un Eiropā) dunduru ģintis Tabanus (dunduri jeb diždunduri), Chrysozona (akleņi jeb lietenes) un Chrysops (zeltači) atšķirami pēc taustekļu posmu īptnībām. Chrysops otrais posms pagarināts, cilindrisks, aptuveni tikpat garš, cik pirmais posms. Uz spārniem tumša šķērsjosla. Savukārt Tabanus un Chrysozona otrais taustekļu posms manāmi īsāks nekā pirmais. Tabanus trešais posms sāniski saplacināts, sekundāri piecposmains. Chrysozona trešais taustekļu posms ir vārpstveidīgs, apaļš, sekundāri maz norobežoti četrposmains.

Dunduri jeb diždunduri ir lielākie dzimtā. Tiem spārni ir bezkrāsaini un caurspīdīgi. Viens no lielākajiem un biežākajiem pie mums ir brūni pelēcīgais govju dundurs (Tabanus bovinus). Tā dobjā, labi saklausāmā lidojuma skaņa dzirdama tuvojoties jau no liela attāluma. Savukārt briežu dundurs T.tarandinus (syn. Hybomitra tarandina) ir ar krāšņu zeltainu svītrojumu uz vēdera.

Zeltačiem, kā vedina nosaukums, ir zaigojošas dzelteni zaļganas acis. Biežākās sugas ir Chrysops relictus un Ch.rufipes.

Lietenes (dēvētas arī par akleņiem) ir slaidi, vienmuļi pelēki dunduri ar raibiem spārniem, ļoti agresīvas siltā, mitrā bezvēja laikā.

Dundurus sastop visā pasaulē, vairums sugu mīt tropos un subtropos. Šī ir liela divspārņu dzimta - ap 4460 sugu, no kurām lielākajā Tabanus ģintī ir ap 1300 sugu. Neskatoties uz biežo ievērību uzmācības dēļ, sevišķi lauku apvidos, dunduri Latvijā ir diezgan maza dzimta - tikai 25 sugas.

Šīs dzimtas sugas

  • zeltacis Chrysops caecutiens L.

    Chrysops caecutiens L. attēls

    angliski: splayed deer fly

    vāciski: Goldaugenbremse

    zviedru:

    igauņu:

    lietuviešu: aklys

    krievu: златоглазик

  • aklenis Chrysozona pluvialis L.

    Chrysozona pluvialis L. attēls

    angliski: notch-horned cleg

    vāciski: Regenbremse

    zviedru: regnbroms

    igauņu:

    lietuviešu:

    krievu: обыкновенная дождëвка

  • dundurs Tabanus sp.

    Tabanus sp. attēls

    angliski: horsefly

    vāciski: bremse

    zviedru: broms

    igauņu:

    lietuviešu: sparva

    krievu: слепень