Gliemežmušu dzimta (Sciomyzidae)

Divspārņu kārtas mušveidīgo dzimta. Pieder sīkas līdz vidēja lieluma (garums 2-13 mm, dažas sugas ir lielas mušas - līdz 23 mm), parasti spīdīgi melnas vai dzeltenīgas mušas ar izteikti slaidu ķermeni. Ķermeņa krāsojums parasti vienmuļš, bet spārni nereti ir plankumaini. Galva apaļa, taustekļi diezgan gari. Spārnu anālais laukums slēgts. Uz galvas dažādās tās daļās noteiktos sektoros ir visai sarežģīts sariņu izvietojums. Mušas uzturas dažādos mitrājos, ūdenstilpju piekrastē. Tās tipiski sastop uz dažādiem lakstaugiem un krūmu lapām, sēžot ar lejup vērstu galvu. Pieaugušās mušas pārtiek no augu nektāra un dažādiem sulveidīgiem notecējumiem. Kāpuri toties ir parazīti (vai plēsīgas sugas) uz dažādiem sauszemes un ūdens gliemjiem: gan čaulainiem, gan kailgliemežiem, gan arī sīkām divvāku gliemenēm. Attīstības laikā viens kāpurs iznīcina vairākus gliemjus (literatūrā atrodami pētījumi ārzemēs, ka viens Tetanocera ģints mušu kāpurs spēj iznīcināt pat 30 gliemjus; vairākas šīs ģints mušas sastop arī Latvijā!). To sugu kāpuri, kas uzbrūk ūdens gliemjiem, spēj "elpot" arī zem ūdens. Mušu olu dēšanas stratēģija ir divējāda. Ir sugas, kuras olas dēj uz augu stublājiem un izšķīlušais kāpurs pats meklē upurus. Ir arī tādas mušas, kuras pašas uzmeklē gliemjus un olas dēj uz sauszemes gliemju čaulām; kāpurs šķiļas diezgan strauji un tūdaļ gar čaulas aizvirtņu malu ielaužas upurī. Izēdis upuri, kāpurs nereti turpat arī nu jau tukšajā čaulā iekūņojas. Dažu sugu kāpuri pārtiek no bojā gājušiem gliemjiem un citiem bezmugurkaulniekiem.

Visā pasaulē diezgan vienmērīgi sastopamu sugu dzimta, kopumā ap 600 sugu. Ziemeļu puslodes mērenajā klimatā ap 160 sugu. Latvijā 62 sugas, viena no biežākajām pie ūdeņiem ir melni-zilgani spīdīgā Sepedon sphegea ar sarkanīgām kājām.