Divspārņu kārtas mušveidīgo dzimta. Parasti sīkas vai nelielas (garums 2-5 mm, reti līdz 1,5 cm) tumši un vienmuļi krāsotas mušas, visbiežāk brūnas vai dzeltenīgas, ar manāmu apmatojumu. Raksturīgs masīvs un uz leju vērsts snuķis; dažreiz tas vērsts uz priekšu. Pārsvarā plēsīgas sugas, bet vienlaikus papildus barojas arī ar augu nektāru. Retos gadījumos dažas sugas pārtiek no nektāra. Uzbrūk galvenokārt citiem divspārņiem. Medījumu cieši satver ar priekškāju dzelkņiem (nagiem), notur un izsūc. Dzimtā raksturīga tālu no spārna pamata atstāvoša radiālā un mediālā spārna dzīsla. Radiālā dzīsla parasti četrzaraina, mediālā - ar 2 vai 3 zariem. Spārna aizmugurējais bazālais un diskoidālais laukums parasti nav saplūstoši. Anālais laukums dažāds: tas var būt neliels, ļoti liels vai tāda pat nemaz nav - tas atkarīgs no konkrētas ģints (sugas).
Arī dejotājmušu kāpuri ir plēsīgi, barojas ar citu kukaiņu sugu kāpuriem, tos izsūcot. Kāpuri dzīvo augsnes virskārtā, lapu trūdā, trupējošā koksnē, retāk dzīves veids ir ūdenī. Pieaugušās sugas pārsvarā dzīvo mežos un pļavās (krūmājos), nereti ūdens tuvumā.
Dzimtas nosaukums cēlies no īpatnējām riesta dejām (dažreiz literatūrā latviskotām arī kā šūpotnīšu dzimta). Veido spietus, īpaši virs ūdeņiem, kur ar šīm "dejojošajām" vai "šūpojošajām" kustībām uzreiz pievērš uzmanību.
Plaša dzimta ar vairāk nekā 3000 sugām pasaulē, galvenokārt Holarktiskajā reģionā. Latvijā maz pētīta, pie mums nodala ap 35 sugas.
