Dzēlējodu dzimta (Culicidae)

Divspārņu kārtas odveidīgo dzimta. Dažreiz vienkārši latviskota kā "odu dzimta". Vidēja lieluma (visbiežāk ķermeņa garums 5-11 mm) odveidīgie. Raksturīgs garš snuķis. Salīdzinājumā ar citām dzimtām subkostālā dzīsla ļoti gara, bet radiālā dzīsla ar četriem zariem. Spārni un vēders klāti ar sīkām zvīņām. Spārni šauri un gari, gals noapaļots, spārnu sakļāvums plakans (nevis jumstiņveida). Mātītes pēc pārošanās aktīvi uzbrūk dzīvniekiem un sūc asinis. Tēviņi pārtiek no nektāra. Tēviņiem taustekļi zaroti. Aktivitātes maksimums ir krēslas stundās un siltās, mitrās dienās, kā arī apmākušās bezvēja laikā. Kāpuri attīstās dažādās seklūdens peļķēs, barojas ar planktonu. Pie mums galvenās ģintis ir Aedes, kam pieder mežā mītošie dzēlējodi, Culex (mitrās mītnēs, pagrabos u.c.) un Anopheles, kam pieder malārijodi. Malārija Latvijā izskausta līdz XX.gs. vidum; citur pasaulē gan malārija, gan citas tropu slimības, ko pārnēsā dzēlējodu sugas, ir vienas no izplatītākajām un bīstamākajām.

Visā pasaulē, tomēr pārsvarā mitro tropu-subtropu reģionos sastopama dzimta ar aptuveni 3500 sugām. Pie mums Latvijā šī dzimta pārstāvēta ar aptuveni 27-30 sugām.