Mušu dzimta (Muscidae)

Divspārņu kārtas mušveidīgo dzimta. Dažreiz to apzīmē kā īsto mušu dzimtu, lai uzsvērtāk nodalītu no citām mušu dzimtām. Pieder dažāda lieluma (no 0,2-1,8 cm garas) mušas, kam ķermeņa pamatkrāsa ir melna, pelēka vai dzeltenīga. Dažām sugām krāsojums mēdz būt arī metāliski zili-zaļi spīdīgs. Ķermenis apmatots vai sarains, dažām sugām sari ļoti gari. Galva liela, kustīga. Pieres sariņi divās rindās ap pieres vidus laukumu. Paura un pieacu plātnītes saplūdušas. Taustekļu otrais posms ar garenisku šuvi ārpusē. Vēders ovāla apveida. Mediālā spārnu dzīsla galotnē izliekta radiālās dzīslas pēdējā atzara virzienā. Anālās dzīslas gals nesasniedz spārna malu. Starp spārnu pamatu un krūtīm ir labi redzami divi plēvveida lēveri. Daudzas sugas šajā dzimtā ir sinantropas - dzīvo cilvēka un tā saimniecības tuvumā.

Pieaugušie indivīdi dzīvo uz ziediem, barojas ar nektāru, augu un augļu sulām, putekšņiem, pūstošiem atkritumiem, šķidriem ekskrementiem. Dažas sugas ir plēsīgas vai asinssūcējas. Kāpuri attīstās trūdošās organiskās vielās, ēdienu atliekās, ekskrementos, grauž augus. Pārvietojoties no dažādiem atkritumiem, ekskrementiem, arī kritušu dzīvnieku līķiem uz cilvēka mītnēm un apstaigājot vai notraipot ēdienu daudzas šīs dzimtas bieži sastopamās mušu sugas ir uzskatāmas par kaitīgām un potenciāli bīstamām dažādu infekcijas slimību pārnēsāšanā.

Pasaulē itvisur sastopama, kosmopolītiska dzimta ar aptuveni 3960 sugām. Latvijā 50 sugas. Pazīstamākā ir istabas muša (Musca domestica). Bieži izplatīta arī mazā istabas muša (Fannia canicularis), kas telpās lidinās ap nokarenām griestu lampām. Sāpīgi kožot, mājlopiem un cilvēkam uzbrūk sīvā muša (Stomoxys calcitrans), kas lido vasaras beigās un rudenī.