Divspārņu kārtas mušveidīgo dzimta. Mazas, slaidas (garums 2-5 mm) mušas ar nosmailotiem spārniem. Ķermeņa pamatkrāsojums dažāds, parasti dzeltenīgs vai tumši brūns. Galva apaļa, acis lielas, noteiktos galvas sektoros atrodas identifikācijai nozīmīgi sariņi. Taustekļi īsi. Spārni gari un slaidi, sakļautā veidā garumā manāmi pārsniedz ķermeni. Spārnu radiālā dzīsla trīszaraina, mediālā - divzaraina. Anālā spārnu dzīsla vai nu pievienojas kubitālajai dzīslai, vai arī beidzas brīvi uz spārna malas (tas atkarīgs no mušas dzimuma; tēviņiem beidzas brīvi). Ir šķērsdzīslas, kas savieno mediālo ar kubitālo un mediālo ar radiālo dzīslu - tās abas atrodas diezgan tuvu pie spārna pamata. Spārni parasti vienmēr ir bezkrāsaini un caurspīdīgi, bez krāsainiem laukumiem. Kājas garas un tievas, parasti sarainas.
Mušas uzturas mitrās, ēnainās vietās, zālē. Kāpuri parasti atrodami trūdošos augos un meža nobiru slānī. Uzskata, ka tie barojas ar detrītu, mikroorganismiem un(vai) sēņu hīfām. Šo mušu bioloģija pat pasaules mērogā ir visai maz izpētīta.
Pasaulē neliela, kosmopolītiska dzimta - tikai ap 50 sugu. Latvijā ļoti maz izzināta; nodala 8 sugas. Tajā skaitā - sugu Lonchoptera bifurcata, kuru uzskata par visā pasaulē visplašāk ieviesušos smailspārnmušu un, kā uzskata, tā izplatījusies ar augļu un dārzeņu pārsūtīšanu.
