Kāpurmušu dzimta (Tachinidae)

Divspārņu kārtas mušveidīgo dzimta. Dažās agrākajās publikācijās Latvijā un citur tā nosaukta ar zinātnisko nosaukumu (sinonīmu) syn. Larvaevoridae. Arī mūsdienās dzimtas sistemātika ir visai sarežģīta, nodalot 4 apakšdzimtas. Pieder vidēja lieluma vai lielas mušas (garums 0,5-1,7 cm). Raksturīga īpašība ir ķermeņa segums ar daudziem cietiem un sarainiem matiņiem. Aktīvas un kustīga dzīvesveida mušas. Tipiskām pazīmēm pieder: pieaugušās mušas barojas uz ziediem ar nektāru, bet kāpuri ir parazīti galvenokārt citu kukaiņu kāpuros. Lai gan tiek inficēti dažādu taksonomisko grupu kukaiņi un citi posmkāji - piemēram, zirnekļi -, tomēr lielākais vairums kāpurmušu parazitē uz tauriņu kāpuriem. Mūsu klimatā nākamie biežākie saimniekkukaiņi ir vaboļu un zāģlapseņu kāpuri. Kāpurmušu mātītes olas dēj gan uz augiem (upuris pats apēd olu, kas vēlāk šķiļas), gan augsnē, gan tieši uz izraudzītā upura. Kāpurmušas kāpurs šķiļas strauji, un, ja tas jau neatrodas uz saimnieka, tad to aktīvi meklē. Dažas kāpurmušu sugas ir dzīvdzemdētājas. Saimnieki bieži ir ļoti specifiskas sugas, bet ir arī daudz tādu kāpurmušu, kas spēj parazitēt uz dažādiem kukaiņiem (citiem posmkājiem).

Pasaulē ļoti plaši izplatīta un sevišķi daudzskaitlīga dzimta. Nodala vairāk nekā 1500 ģinšu ar vismaz 10'000 sugu. Latvijā visai neliela dzimta; nodala mazliet vairāk nekā 40 sugas. Atsevišķas pie mums sastopamās sugas ir Dexiosoma caninum, kas parazitē maijvabolēs (kāpuros!), Ernestia rudis, kas parazitē tauriņa - priežu pūcītes - kāpuros. Vēl citas tauriņu kāpuros parazitējošas sugas ir Fontinia laeta, Tachina grossa un Phryxe vulgaris.