Kaulodu dzimta (Scatopsidae)

Divspārņu kārtas odveidīgo dzimta. Ļoti sīki vai sīki līdz nelieli (no 0,5 līdz 4,5 mm gari) odveidīgie. Visumā līdzīgi knišļiem, taču tiem nepiemīt kuprveidīgais krūšu daļas izliekums. Taustekļi īsi. Apmatojuma nav. Ķermeņa pamatkrāsa tumša; dažām sugām ir dzeltenīgi plankumi uz tumša fona. Spārnu kostālā dzīsla sniedzas līdz spārna galotnei, bet diskoidālais laukums ir vaļējs. Šķērsdzīslu starp kubitālo un mediālo dzīslu nav. Raksturīga īpatnība: spārnu priekšdaļā dzīslojums ir manāmi resnāks nekā pakaļdaļā. Kāju stilbi bez piešiem, gūžas īsas. Sastopami ļoti dažādos biotopos: gan mežainos, gan atklātās vietās, bieži arī saimnieciski pārveidotā vidē cilvēka tuvumā. Dažu sugu pieaugušie indivīdi mēdz veidot lielus barus, nereti daudzi vienkopus redzami arī uz ziedaugiem, kur barojas ar nektāru. Kāpuri pārsvarā pārtiek no detrīta, lai gan atsevišķām sugām ir zināmi arī citi barošanās veidi. Dažu sugu kāpuri ir nopietni zemkopības kaitēkļi, sagraužot ražu gan uz tīruma vai siltumnīcās, gan dārzeņu un augļu glabātuvēs.

Visā pasaulē sastopami odveidīgie; nodala ap 300 sugu. Latvijas kaulodu faunā nodala 4 sugas.