Divspārņu kārtas mušveidīgo dzimta. Dažāda lieluma (no 0,2-2,1 cm) mušas. Dzimtu uzskata par senu un uzbūvē primitīvu. Galvenokārt spīdīgi melnas vai melnas ar spilgtiem plankumiem vai svītrojumu sugas. Galva pusapaļa. Vēders plakans, daudzām sugām manāmi paltāks nekā krūtis. Taustekļi īsi vai vidēji, trešais taustekļu posms sadalīts dažos sekundāros posmiņos. Stilbi bez piešiem. Galvas vairodziņa aizmugurējā mala parasti ar dzelkņiem. Spārnu kostālā dzīsla gar spārna priekšmalu sniedzas līdz radiālās dzīslas pēdējam (piektajam) atzaram. Pieaugušie īpatņi visbiežāk redzami uz dažādiem ziediem - visbiežāk čemurziežu dzimtas augiem, kā arī dažādiem kokiem un krūmiem. Kāpuri plakani, attīstās ļoti dažādā vidē atkarībā no sugas: ūdenī, trūdā, aiz koku mizas, augsnes virskārtā, atmirstošās organiskajās vielās.
Plaši visā pasaulē, tomēr galvenokārt tropos un subtropos sastopama dzimta, kurā nodala ap 2700 sugu. Latvijā neliela mušu dzimta - zināma 21 suga. Tajā skaitā dzeltenmelni svītrainā Stratiomys chamaleon ir viena no biežāk pie mums sastopamajām sugām; tās kāpuri dzīvo dūņās izžūstošā ūdenī. Interesants šīs sugas kāpuru pielāgojums ir nemirkstošs matu pušķis ķermeņa pakaļgalā, kuru, izbāžot no dūņām, kāpurs izmanto elpošanai.
Bieži Latvijā sastop arī Sargus ģints sugas, kas ir metāliski tumši spīdīgas. To kāpuri attīstās trūdošās lapās un atmirstošos augos.
