Divspārņu kārtas mušveidīgo dzimta. Vidēja lieluma līdz lielas (garums 4-25 mm) mušas. Dažās ģintīs mušas ieapaļa apveida un ļoti bagātīgi apmatotas ar mīkstiem vai sarainiem matiņiem, vai atstāvošu zvīņojumu. Parasti tās ir dažādās krāsās, arī uz spārniem daļa spārna vai laukumi mēdz būt tonēti (nevis vienlaidus caurspīdīgi). Piemēram, Bombylius ģintī tās, pavirši aplūkotas, vairāk atgādina nelielu kameni. Raksturīgi trīs vai četri spārna pakaļējās malas laukumi. Radiālā dzīsla faktiski četrzaraina. Ceturtā atzara gals spīļveidīgi zarots, katrs atzars savienojas ar spārna malu atsevišķi. Tādējādi it kā piektā atzara gals savienojas ar spārna malu aiz (zem) tā galotnes. Trešais taustekļu posms galā ar nūjveida vai konusveida piedēkli, dažām sugām divdaļīgs. Raksturīgs ļoti garš snuķis, kas dažām sugām ir tikpat garš, cik viss ķermenis kopā vai pat garāks. Tas palīdz, nenolaižoties uz zieda, sūkt nektāru, mušai plivinoties lidojumā. Pieaugušās mušas barojas arī ar ziedputekšņiem. Sevišķi aktīvas tās ir siltā, saulainā laikā. Savukārt apmākušās, vēsās dienās pūkmušas ir pasīvas.
Kāpuri parazitē citos kukaiņos, galvenokārt tauriņu, taisnspārņu un plēvspārņu kāpuros, retāk - uz taisnspārņu olām vai zirnekļu kokonos. Pēc izšķilšanās no olas, pūkmušas kāpurs aktīvi meklē saimniekkukaiņa kāpuru, to atrodod, iegraužas un izsūc. Iekūņošanās noris diezgan strauji.
Sausajās siltzemju joslās galvenokārt sastopamas mušas; plaša dzimta ar nepilnām 5280 sugām. Galvenie izplatības apgabali ir pustuksnešos un tiem līdzīgās teritorijās. Latvijā pūkmušas ir areāla nomalē, atrodamas 3 sugas: Bombylius major, Anthrax anthrax un Hemipenthes maura.
