Kaulmušu dzimta (Hippoboscidae)

Divspārņu kārtas mušveidīgo dzimta. Pieder sīkas vai vidēja lieluma (garums 2,5-8 mm) parazītiskas mušas. Tās pielāgojušās asins sūkšanai no putniem un zīdītājiem, un saimnieku dzīves laikā parasti neatstāj. Ķermenis saplacināts, to sedz diezgan ciets un izturīgs hitīna apvalks. Sugas pieaugušie indivīdi parasti tumši un vienmuļi krāsoti. Vēders ir krasi atdalīts no viduskrūtīm. Spārni ir vai to nav; dažas sugas spārnus nomet uzreiz pēc saimnieka atrašanas. Kāju plētums plats, tvērēja tipa, pēda ar zobainiem nagiem, labi pielāgota dzīvei apmatojumā un stingrai saķerei. Kāpuri parasti attīstās jau mātītes ķermenī, tie dzimst pakāpeniski. Dažām sugām kāpuri nokrīt no saimnieka un iekūņojas zemē, citām - turpat saimnieka apmatojumā. Novērojama cieša kaulmušu saistība ar noteiktu saimnieka sugu vai dažām līdzīgām saimnieksugām.

Kosmopolītiskas izplatības dzimta, nodala ap 225 sugas pasaulē. Latvijā 7 sugas.