Kaulmušu dzimta (Hippoboscidae)

Divspārņu kārtas mušveidīgo dzimta. Pieder sīkas vai vidēja lieluma (garums 2,5-8 mm) parazītiskas mušas. Tās pielāgojušās asins sūkšanai no putniem un zīdītājiem, un saimnieku dzīves laikā parasti neatstāj. Ķermenis saplacināts, to sedz diezgan ciets un izturīgs hitīna apvalks. Sugas pieaugušie indivīdi parasti tumši un vienmuļi krāsoti. Vēders ir krasi atdalīts no viduskrūtīm. Spārni ir vai to nav; dažas sugas spārnus nomet uzreiz pēc saimnieka atrašanas. Kāju plētums plats, tvērēja tipa, pēda ar zobainiem nagiem, labi pielāgota dzīvei apmatojumā un stingrai saķerei. Kāpuri parasti attīstās jau mātītes ķermenī, tie dzimst pakāpeniski. Dažām sugām kāpuri nokrīt no saimnieka un iekūņojas zemē, citām - turpat saimnieka apmatojumā. Novērojama cieša kaulmušu saistība ar noteiktu saimnieka sugu vai dažām līdzīgām saimnieksugām.

Kosmopolītiskas izplatības dzimta, nodala ap 225 sugas pasaulē. Latvijā 7 sugas.

Šīs dzimtas sugas

  • zirgu kaulmuša Hippobosca equina L.

    Hippobosca equina L. attēls

    angliski: New Forest fly, louse fly

    vāciski: Pfederlausfliege

    zviedriski: hästfluga

    igauniski: hobuse-raudkärbes

    lietuviski:

    krieviski: лошадиная кровососка

  • briežu kaulmuša Lipoptena cervi L.

    Lipoptena cervi L. attēls

    angliski: deer ked

    vāciski: Hirschlausfliege

    zviedriski: älgfluga, älglus

    igauniski: põdrakärbes

    lietuviski: briedmusė

    krieviski: оленья кровососка

  • aitu kaulmuša Melophagus ovinus L.

    Melophagus ovinus L. attēls

    angliski: sheep ked

    vāciski: Schaflausfliege

    zviedriski: fårlus

    igauniski: lamba-raudkärbes

    lietuviski:

    krieviski: рунец овечий