Divspārņu kārtas mušveidīgo dzimta. Pieder nelielas vai vidēja lieluma mušas - garums 0,4-1,3 cm. Ķermenis parasti diezgan slaids, tā pamatkrāsa visbiežāk brūna, dzeltenbrūna vai melna. Segums ar matiņiem vai sarojumu dažāds; mēdz būt ļoti blīvi apmatotas sugas. Acis plati atstāvošas, vēders vairāk vai mazāk cilindrisks. Spārnu mediālā dzīsla galotnes daļā taisna. Pieaugušās mušas uzturas aizaugušās, ēnainās, mitrās vietās vai uz ziedaugiem ļoti dažādos biotopos: mežos, pļavās, purvos, pat augstkalnē ziemeļu reģionos. Dzimtā pēc kāpuru barošanās veida nodalāmas divas ļoti atšķirīgas grupas: ir sugas, kuras bojā ziedaugus (lapas, stublājus, ziedus) un sugas, kuras attīstās ekskrementos vai trūdvielām bagātā augsnē. Ekskrementos dzīvojošo sugu kāpuri ir plēsīgi, tie uzbrūk šajā vidē (substrātā) dzīvojošo citu sugu kāpuriem - visbiežāk citiem divspārņiem un vabolēm. Barības augi tām sugām, kas bojā ziedaugus, visbiežāk ir graudzāles, grīšļi, doņi, skābeņu sugas, kā arī lilijveidīgie un orhidejas.
Ziemeļu puslodē sastopama dzimta ar izteikti ziemeļnieciskiem sugu areāliem, kas divspārņu kārtas dzimtām ir reta pazīme. Bieži boreālo mežu joslā un tundrā. Nodala nedaudz vairāk kā 500 sugas.
Latvijā 28 sugas. Visbiežākā ir gandrīz kosmopolītiski sastopamā dzeltenā jeb parastā mēslmuša (Scathophaga stercoraria), kas izplatījusies cilvēka saimnieciskās darbības rezultātā. Tā ir ap 1 cm gara dzeltenbrūnas pamatkrāsas muša, kas blīvi klāta ar dzelteniem matiņiem. Tā mīt uz kūtsmēsliem, bieži redzama ap fermām, ganībās un līdzīgās vietās lauku ainavā. Šai sugai raksturīga ļoti laba oža; pieaugušie indivīdi mēslu smaku sajūt no liela attāluma un salido masveidā.
No sugām, kas bojā ziedaugus, pie mums izplatītākās ir timotiņa muša (Amaurosoma flavipes), kuras kāpuri grauž timotiņu, bet citas sugas A.armillatum kāpuri - dažādu graudzāļu (ieskaitot labības graudzāles) vārpskaras. Masveidā savairojoties, tās var būtiski bojāt un samazināt graudu ražu.
