Raibspārnmušu dzimta (Tephritidae)

Divspārņu kārtas mušveidīgo dzimta. Dažreiz literatūrā sastopama ar sinonīmu syn.Trypetidae. Pieder sīkas vai vidēja lieluma (garums 3-10 mm) mušas, kurām raksturīgi raibi-plankumaini spārni. Spārnu raibais raksts atsevišķām sugām ir visai krāšņs. Ne viegli ieraugāma, bet raksturīga noteikšanas pazīme ir 1-4 pieres sariņi katrā pieres pusē. Uz spārniem raksturīga strauji aprauta Sc dzīsla. Mušas sastopamas dažādos biotopos. Pieaugušie indivīdi barojas ar nektāru, augu sulām, laputu izdalījumiem. Kāpuri ir tipiski augēdāji, barojas ar dažādām augu daļām (ziediem, stublājiem, augļiem). Dažas sugas izalo lapas, augļus, veido pangas, tādējādi var būt kaitēkļi noteiktām augu sugām. Bīstamāko sugu skaitā tiek minētas vairākas siltzemju apgabalos mītošās raibspārnmušas, kas bojā olīvas, saulespuķes, eksotiskos augļus. Līdztekus raibspārnmušām, kas sastopamas uz dažādiem augiem, ir arī tādas, kam novērota ļoti cieša piesaiste tikai kādai noteiktai augu sugai.

Visā pasaulē sastopama daudzskaitlīga dzimta - ap 4950 sugu. Latvijā maz pētīta dzimta, pie mums nodala ap 45 sugas. Uz ķiršiem dzīvo ķiršu raibspārnmuša Rhagoletis cerasi, uz bārbeļu ogām - pie mums vidēji retā bārbeļu raibspārnmuša Rh. meigeni. Urophora cardui dadžiem uz stublāja veido pangas. Vairākas sugas pie mums dzīvo kurvjziežu dzimtas augu ziedkopās, tajā skaitā bieži sastopamā Ensina sonchi, kuras kāpuri izgrauž mīkstpieņu ziedkopas.