Divspārņu kārtas mušveidīgo dzimta. Pieder nelielas (visbiežāk 2-5 mm lielas) mušas. Ķermeņa pamatkrāsa dzeltenīga vai rūsgana, reti - melna. Spārni vienkrāsaini caurspīdīgi. Šīm mušām bieži acu krāsa ir dažādas intensitātes sarkanīga. Ķermenis cilindriski ieapaļš, diezgan drukna apveida, spārnu garums parasti pārsniedz ķermeņa garumu. Spārnu kostālā dzīsla ar diviem pārtraukumiem: tie atrodas pie radiālās dzīslas pirmā atzara un pleca šķērsdzīslas apvidū. Pakaļkāju pēdu pirmais posms iegareni cilindrisks. Pieaugušie indivīdi barojas ar nektāru, augu sulām, pārgatavojušamies augļiem, cilvēku mājokļos - arī ar dažādiem rūgstošiem produktiem. Kāpuri dzīvo dažādos rūgstošos un pūstošos augu izcelsmes substrātos, arī pūstošās sēnēs. Retos gadījumos dažu tropu sugu kāpuri ir plēsīgi.
Visumā augļmušām raksturīgs neparasti straujš attīstības cikls (dažām sugām pat 2-4 dienas!). Tā rezultātā augļmušas ir ģenētiskajos pētījumos bieži lietots modeļobjekts, sevišķi visā pasaulē kosmopolītiski sastopamā suga Drosophila melanogaster; vairāki nozīmīgi atklājumi ģenētikā saistāmi ar šīs mušas pētījumiem.
Visā pasaulē sastopamu mušu dzimta, sevišķi tropos. Visaugstākā daudzveidība izolētajās Havaju salās, kur nodalītas vairāk nekā 700 endēmas (tikai tur sastopamas) sugas. Kopumā dzimtā nodala nepilnus 4000 sugu. Latvijā maz pētīta dzimta, sugu sarakstos iekļauj 33 sugas.
