Lielgalvmušu, kameņmušu dzimta (Conopidae)

Divspārņu kārtas mušveidīgo dzimta. Vidēja lieluma vai lielas, slaidas (garums 0,8-2 cm) mušas. Raksturīga ļoti liela un no krūtīm izteikti nodalīta galva. Taustekļi vidēji gari vai gari, dažreiz pārsniedz galvas garumu. Vairumam sugu ķermeņa pamatkrāsa melna, ar dzeltenu svītrojumu uz krūtīm un slaidā vēdera, atgādina lapseņu krāsojumu. Visām sugām spārnos radiālā dzīsla trīszaraina, R4 un R5 dzīslas visā garumā saplūdušas. Lokveida šuve virs taustekļiem labi attīstīta, galva uzpūsta, acis lielas, plati atstāvošas. Snuķis tievs un garš, vēdera gals vālesveidīgs, parasti noliekts. Vairākām sugām raksturīgs kātains vēders. Apmatojums nav raksturīgs.

Pieaugušās mušas visbiežāk redzamas uz ziediem, īpaši čemurziežiem dažādās pļavās, mežmalās un līdzīgās ar ziedaugiem bagātās atklātās vietās. Lielgalvmušas barojas ar ziedu nektāru. Kāpuri ir parazīti uz citiem kukaiņiem, galvenokārt plēvspārņiem (bitēm, lapsenēm, kamenēm), bet dažās ģintīs saimniekkukaiņi ir arī citi divspārņi vai taisnspārņi (sienāži, siseņi). Ļoti īpatnēji noris olu dēšana. To lielgalvmuša uzdēj lidojumā uz upura; olai ir dzelkņveida piedevas, ar kurām tā noturas uz upura ķermeņa. Kāpura šķilšanās ir strauja, kāpurs ieurbjas saimniekkukainī un izēd to no iekšienes. Masveida sastopamībās vietās šīs mušas var izraisīt bišu un citu derīgo plēvspārņu skaita būtisku samazināšanos. Bišu dravās bīstamākā ir Physocephala vittata. Cita lielgalvmuša, kas Latvijā ir viena no biežāk sastopamajām, ir Sicus ferrugineus.

Visā pasaulē, tomēr pārsvarā sausajās siltzemju teritorijās, sastopama mušu dzimta ar aptuveni 830 sugām. Latvijā maz pētīta; pie mums nodala 18 sugas.

Šīs dzimtas sugas

  • lielgalvmuša Conops flavipes L.

    Conops flavipes L. attēls

    angliski: thick-headed fly

    vāciski: Blasenkopffliege

    zviedru: stekelfluga

    igauņu:

    lietuviešu:

    krievu: большеголовка