Pieaugušās mušas visbiežāk redzamas uz ziediem, īpaši čemurziežiem dažādās pļavās, mežmalās un līdzīgās ar ziedaugiem bagātās atklātās vietās. Lielgalvmušas barojas ar ziedu nektāru. Kāpuri ir parazīti uz citiem kukaiņiem, galvenokārt plēvspārņiem (bitēm, lapsenēm, kamenēm), bet dažās ģintīs saimniekkukaiņi ir arī citi divspārņi vai taisnspārņi (sienāži, siseņi). Ļoti īpatnēji noris olu dēšana. To lielgalvmuša uzdēj lidojumā uz upura; olai ir dzelkņveida piedevas, ar kurām tā noturas uz upura ķermeņa. Kāpura šķilšanās ir strauja, kāpurs ieurbjas saimniekkukainī un izēd to no iekšienes. Masveida sastopamībās vietās šīs mušas var izraisīt bišu un citu derīgo plēvspārņu skaita būtisku samazināšanos. Bišu dravās bīstamākā ir Physocephala vittata. Cita lielgalvmuša, kas Latvijā ir viena no biežāk sastopamajām, ir Sicus ferrugineus.
Visā pasaulē, tomēr pārsvarā sausajās siltzemju teritorijās, sastopama mušu dzimta ar aptuveni 830 sugām. Latvijā maz pētīta; pie mums nodala 18 sugas.
