Medniekmušu dzimta (Rhagionidae)

Divspārņu kārtas mušveidīgo dzimta. Vidēja lieluma (garums 0,8-1,6 cm) mušas. Ķermeņa pamatkrāsa melna, brūna, dažreiz - dzeltena. Kājas un ķermenis slaidi. Ķermenis iegarens, vēders iegareni konisks. Apmatojums parasti nav raksturīgs. Spārnu kostālā dzīsla stiepjas ap visu spārnu, aizspārnu plātnītes slikti attīstītas. Trešais taustekļu posms vienkāršs. Spārni vienkrāsaini, caurspīdīgi vai ar brūniem plankumiem. Pieaugušie indivīdi visbiežāk novērojami uz koku vai krūmu stumbriem un lapojumā. Vairums sugu ir plēsīgas, uzbrūk medījot citus kukaiņus (posmkājus). Arī medniekmušu kāpuri vairumam sugu ir plēsīgi, mīt aiz koku mizas, trūdošā koksnē vai - dažām sugām - ūdenī, pārtiek no dažādiem citiem posmkājiem dažādās to attīstības stadijās.

Visā pasaulē, galvenokārt mežainos apgabalos, sastopamu mušu dzimta, kurā nodala līdz 700 sugas 16-19 ģintīs. Latvijā konstatētas 11 sugas, viena no biežākajām (tostarp ar plašu areālu Eiropā) ir mežos sastopamā Rhagio scolopaceus, kas nereti redzama sēžam uz koku stumbriem raksturīgā pozā: ar galvu uz leju un lūkojoties pēc medījuma.