Sikspārņmušu dzimta (Nycteribidae)

Divspārņu kārtas mušveidīgo dzimta. Dažās sistēmās apvienota ar kaulmušu dzimtu. Pieder sīkas vai vidēja lieluma (vairums sugu 2-7 mm garas) parazītiskas asinssūcējas mušas uz sikspārņiem. Tās ir vienmuļi krāsotas no dzeltenīgi pelēkos līdz melnos toņos. Ķermenis saplacināts. Spārnu nav, taustekļi ļoti īsi, 2-3 posmaini, gandrīz nemanāmi pieres iedobumos. Galva maza, atliekta viduskrūšu virzienā. Krūtis un vēders klāti ar īpatnējiem, īsiem, plakaniem sariņiem, kas novietoti ķemmveidīgi. Kājas garas, parasti garākas nekā ķermenis, spēcīgas, pēdas nagainas. Pēdas pirmais posms ļoti garš, manāmi garāks nekā visi citi kopā. Dzīvo uz sikspārņiem, ieķeroties vilnā. Sugas mēdz būt dažādas: gan ļoti specifiski piesaistītas konkrētai sikspārņu sugai vai ģintij, gan var būt sastopamas uz visai dažādiem sikspārņiem. Kāpuri dzīvo turpat uz sikspārņa un iekūņojas.

Visā pasaulē sastopamu mušu dzimta, nodala ap 250 sugu, vairums to tropu apgabalos, kur ir ļoti bagātīga sikspāŗnu fauna, īpaši D-Amerikā. Latvijā 2 sugas: neretā Nycteribia pedicularia un ļoti retā un vairāk dienvidnieciska areāla izskatā līdzīgā N.biarticulata. Šīs sugas faktiski ir identificējamas un novērojamas tikai noķerot inficētu sikspārni.